lapsas, murgi un lāsti

Man ir jābūt piesardzīgākam! Blah! Dažreiz manas smadzenes atslēdzas un tad ir pakaļā. domā domā domā domā! visu laiku! nekāds stand by režīms nedrīkst būt pieļauts! bla!

ēdu ābolus ar visiem tārpiem un man ir vienalga. tagad.

Šovakar man tā kā daļa pasaules sabruka. Gribēju, lai uzvar Zidāns, nevis Francija un nevis Itālija, bet gan Zidāns. Tāds futbola meistars, tik nosvērts un nesatricināms viņš bija, komandas kapteinis un komandas gars! Gribējās, lai pēdējā spēle viņam izlases sastāvā un lielajā futbolā kopumā (laikam) atnestu to sasodīto kausu. Un tad pēkšņi še tev! Tāds kā pliķis sejā.

Nu ko, dzīve ir skarba, pasaule - nežēlīga.

Pēc kāda laika atkal ielūkojos šite te - cibā, un ziniet, ko es secināju? Ka pārmērīgi karstais laiks patiešām uz cilvēkiem iedarbojas nevēlami. :P baigi daudz visādas muļķibas :P
Tā, un tagad pats interesantākais! Kurš ir par to, ka arī man šī cepešpanna ir sacepusi smadzenes? :D

Tikai tagad es šo filmu redzēju, ai, kā redzēju! Asaras beigās bira, retā filma, kura mani spēj pieveikt. Ne jau velti imdb.com viņa ir top 200niekā. Ja vēl kāds nav redzējis, silti iesaku. Tagad nevarēšu aizmigt, domas galvā šaudīsies tik daudz, kā narcises filmā. mmm, brīnišķīgi.

Klausos un vienkārši ķeru kaifu. Brīnišķīgs gabals, lai neteiktu vairāk. Skaisti. Pasaulē nekā labāka nav, ir tikai tikpat labi, bet labāks par šo nav nekas. Imants Kalniņš ir ģēnijs.

Vai jūs pazīstat sevi? Katrs vairāk vai mazāk zin, kāds viņš ir. Tomēr par to var pārliecināties, apciemojot šito foršo lapeli. Salīdzini savu rokrakstu ar paraugiem, un tev pateiks, kāds tu esi. Ja būsiet precīzi, arī viņi būs precīzi :) Mani rezultāti sakrita ar paredzēto. Kā būs jums?

Tikko biju ārā un apskrēju apkārt pirmajam zoļikam. Skriešu katru rītu, vismaz kaut kam, ko es darīšu, būs jēga. Tagad tik dušā, un visa diena priekšā!

Bet ne viss, ko gribu, varu. Bet ne viss, ko varu, daru. Bet ne viss, ko daru, būtu pietiekoši labs, es jūtu.

1. Ar tiem ticības sludinātājiem pilsētā var labi trenēt savu patstāvību, uzstājību, māku apteikt "nē". Šodien viņi pilsētā bija ka biezs! Kas ir, jaunie krusta kari, vai?

2. Mēs tak šajā pasaules čempī esam nospēlējuši neizšķirti ar topošajiem vicečempioniem čehiem! Vismaz kaut kas labs šajā čempī.


Un kāpēc man liekas, ka tikko apēstās vakariņas es izpūtīšu laukā. Ā, ir trešā atziņa:

3. Jo vairāk emociju, jo vairāk sapņu naktīs. Pats labākais, ka es sapņus atceros ļoti reti, pēdējā nedēļa bija izņēmums. Tātad sanāk, ka man būtībā nav emociju.

Pienāk brīži, kad es ienīstu sevi. tagad ir pienācis tāds brīdis.

Es tūliņ nojūgšos, mājās sēdēdams, domādams.

Labā roka-siena-kreisā roka-siena-labā roka-siena-kreisā roka.
Tā suvenīrs no 1990. gada PČ futbolā Itālijā, futbola bumbiņa, ceļo pa manām rokām. Pagaidām rekords ir 247 atsitieni pret sienu, ķerot tikai ar vienu roku neizmetot. Bet es tēmēju uz 500. Baigi interesanta nodarbe pie mūzikas :)

UPD. Nu jau esmu sasniedzis 415 atsitienus. Sāk āpēt rokas un gribās ēst. Esmu izdauzījis no bumbiņas daļu gaisa, tā vairs tik labi neatlec no sienas, jāmet stiprāk. laikam būs jāpiepumpē.

man ir krīze? varbūt. kaut kādas stulbas sajūtas.

To spēli, kas notiek Latvijā (PČ utt) nedrīkst saukt apr hokeju! Kaut kāda klaunāde! Hokejs ir spēka spēle, ātra spēle, nevis daiļslidošana. Galu galā, tas nav nekāds frisbijs! jaunie notiekumi ir aprakuši visu spēli. Spēlētāju līmenis tak šitā arī kritīsies, nemācēs vairs neviens 5vs5 iemest. Atsaldētie, bitīt' matos!

Es vairs nemāku rakstīt domrakstus! Nekad vēl nebiju saņēmis 5 par domrakstu, ja tā padomā, tad 6 arī ne. 10. klasē vēl bija devītnieki, bet nu? Skolotāja jau sākusi krāmēt man virsū par to, kāds es kādriez esot bijis, un tagad vairs nekā. A kas? A kas ir noticis? Katrs autors, katrs darbs man šķiet vēl stulbāks par iepriekšējo. Būtībā par literatūru kā priekšmetu manas domas ir bijušas pie nulles, kopš es sevi atceros. Pirmajā vai otrajā klasē tas jau parādījās, kad par zvirbuļiem un tiem līdzīgajiem "utji-utji" bija jālasa. Bet nu laikam maisam gals beidzot ir vaļā, un es neko vairs padarīt nespēšu. Noriebies lasīt trotuāristus Čakus, ziepjukus Blaumaņus, saulainos Raiņus, ugunīgās Brigaderes, murgainos Faustus un Hamletus! Noriebies! Es to visu drazu ienīstu kā neko citu uz šīs pasaules! Nav man viņi vajadzīgi un arī nebūs! Skaidrs? Negribu es sev tēlainu valodu un romantisma murgus apkārt! Negribu! Negribu! Negribu! Un nav tā, ka esmu pārstājis gribēt līdz ar atzīmēm, jo atzīmes krīt līdz ar negribēšanu. Saies man kaut kas uz īso, ja vēl būs jālasa kaut kāda ķerta romantiķa personiskie murgi! Gribās lamāties, bet es turos, turēšos, kamēr pārsprāgšu un nolamāšu katru pretimnākošo. Lādēšos, kamēr visi sāks smieties. Nevar spiest mani Poterus un Gredzenu Pavēlniekus lasīt, bet nē! Lej man virsū romantiķus kā tādu dieva (šitam brīnumam arī es neticu :P) dāvanu!

Varat tagad sākt smieties, bitīt matos! Tas pat būtu vēlams, uzrakstiet, lūdzu, arī kādu iemeslu, kāpēc man būtu jābūt tik laimīgam, lasot tos murgus!

Tikko noskatījos un vienk sagruzījos, atkal. Tas tā periodiski.
Daudz tur patiesības tajā filmā. Bet škrobe par sevi liela, aiz apvāršņa jau parādās mazvērtības kompleksi. Bet par ko? Es nezinu, nemaz neprasiet.
Noskatieties, tīri forša filma.

Es ļoti labi apzinos savas sliktās īpašības. Es zinu. Bet tas vēl nenozīmē, ka manos spēkos ir ko mainīt. Man tas riebjas.
Jā, es zinu, ka esmu bezatbildīgs, parasti gan tikai pret sevi. Tas varbūt citu acīs nekas traks nav, bet es sev laikam esmu pirmajā vietā, tāpēc to ir tik pretīgi apzināties. Es esmu slinks. Es esmu pasīvs, neuzņēmīgs losis. Jā, es zinu. varat neatgādināt. Un 6 par zpd to apliecina. Tādas dusmas uz sevi.

Vai izmantot melu detektoru darba intervijā ir normāli ?!?!? man nabaga sencis

Tā, pirmajās desmit minūtēs kāds man ir pasūtījis profila statistiku. jebšu tas pirmajā mēnesī kā tāds āķītis ir, lai es pēc tam viņiem katru mēnesi ziedotu 35 santīmus. Nu paldies. Jūs te nesmejieties, man viss jauns un es te kādu laiku par visu šito pasākumu rēkšu.

Nu tā, visi ir nokavējuši privilēģiju būt man par pirmo draugu. Ha ha.