lapsas, murgi un lāsti

Lai cik tas traki arī nebūtu, bet mani kaitina cilvēku valodas kļūdas. Sākās tas kādā pirmajā klasē lasīšanā, kad daudzi klasesbiedri skaļi lasīja apmēram tā: "ā-ā-ā-b-ābo-ābols". Tas kā griezīga skaņa briesmīgi deva pa ausi. Es turpretī biju izlasījis visus uzrakstus skatlogos un izkārtnēs pa ceļam uz bērnudārzu, tāpēc man tādas problēmas nebija.
Bet nu tas ir pārgājis citā līmenī. W lietošana, komati, kad un ka, -kiet un -kat pavēles izteiksmē un vēl daudzas citas lietas mani padara nervozu. Tās ir briesmas!
Un tagad vēl tas darbs, kurā piestrādāju, pie mammas labojot visādu profesoru zinātniskos rakstus. Tie cilvēki vispār nemāk normāli komunicēt. Tas, ko viņi tur raksta, ir vājprāts. Ka tik pēc iespējas sarežģītāk uzrakstīt. Un tad tu lasi un domā, ko tas gudrītis ir gribējis pateikt. Un vēl tā apziņa, ka pamācīt tu viņu nevari un viņš tā turpinās rakstīt arī nākamajā rakstā.
Tāpēc arī izglītības sistēma ir diezgan šķērsām. Tas nabaga bērns apņēmības pilns ņem rokās grāmatu, bet aizmieg pie pirmā teikuma, jo autors to tekstu ir saveidojis nelasāmu.

Kādu laiku viars neesmu izmanotjis sava telefona mp3 funkciju. Piegriezies klausīties mūziku autobusā. Cik tad ilgi var - kā esi autobusā, tā kaut kāds ķēms bļauj ausī. Ak, klusums, klusumiņš.

shit happens to shitty people! :)

Ciao Bella - angliski šo filmu varētu raksturot kā disturbing. Nepatīkama sajūta, filmu skatoties.

Angliski "viņš uzķērās" ir "he bought it", un tas, manuprāt, diezgan precīzi raksturo pirkšanas/pārdošanas procesu. Iedziļinoties valodā, tiešām daudz var uzzināt.

Fak, bija kas svarīgāks uzrakstāms, bet nevaru atcerēties.

Kopš es Ziemassvētkos tiku pie māsīcas klavierēm, mani nepamet doma, ka vajag tomēr mazliet pievērsties mūzikai. Bija tik forši spēlēties ar kalvierēm, spaidīt taustiņus uz labu laimi un meklēt kaut kādus pazīstamus triju skaņu virknējumus. Jo tas ir viss, ko es zinu no mūzikas, par trijskaņiem laikam sauca. Neatceros. Atradu divas skaņas no Šreka - tur kur tā svilpošana. Un kaut ko vēl atradu - māsīca teica, ka tas no klasikas ir. Sirds pilnīgi salēcās.
Negribās vairs ģitāru, gribās taustiņus spaidīt. Klusi, klusi sēž mazs sapnītis iekšā.

Piezīme sev - lielība naudu nemaksā.

Lieliskais lapsa. Tikai prieka no tā nekāda, ja tas vienmēr tiek teikts tāpat kā, piemēram, "ērts krēsls".
Lielisks, lielisks, līdz brīdim, kad pienāc tuvāk un nosauc par brāli vai draugu. Kas? Kas ir tā īpašība, kas parāda mani kā, nezinu, mīksto?
Te ir arī pusis! Vīrietis! Ja?

Šodien gāju uz dejošanas mēģi. Ausīs mūzika. Nonāku galā, nu ar visiem jāsveicināsun galu galā arī jāpārģērbjas. Bet dziesma vēl nebija beigusies, un man gandrīz garastāvoklis sabojājās, kā jāpārtrauc dziesma pusratā. Un tā vienmēr, neatkarīgi no dziesmas.

Doma, ka 95% sievietēm skaistums un prāts ir proporcionāli apgriezti lielumi, manī sāk nostiprināties arvien vairāk. Vells lai parauj!

Radiohead - In Rainbows
Laba nakts mūzika, atslodzīte. Angliski laikam būtu chill.

Brīnišķīga filma. Mana uzmanība tai bija pievērsta no pirmās līdz pēdējai minūtei. Stāsts, aktieri un viss pārējais - uhh!

Ķīpsalas baseina garderobē valda stingra kārtība. Garderobē ir divas tantes, kuras pakaramos ir sadalījušas uz pusēm. Viena puse garderobes vienai, otra - otrai. Un kad es šodien jautrā prātā devos ar numuriņu pie brīvās tantes, iznākumu nebiju gaidījis. Uzminiet, kas notika? Iedevu numuriņu tantei, šī paskatās un ar vienu venīgu vārdu "tavējais" iespiež rokās otrai, pie kuras rindā bija kādi 3 cilvēki. Tad nu es kā muļķis kādu laiciņu gaidīju, kamēr tā otra atbrīvosies. Un nulle emociju - stāv un skatās uz mani. Darba dalīšana uz urrā, tikai kāpēc apmeklētājiem jātērē savs laiks?

Cosmos - Tu kā, es kā

Priecīgus svētkus!

FreeRice - mācies angļu sinonīmus un pie reizes ziedo rīsus tiem, kam tas ir nepieciešams ātrā un tīkamā veidā. Par katru pareizu sinonīmu kompānijas, kas lapā izvietojušas reklāmas, Apvienoto Nāciju Organizācijai ziedo 10 rīsis. Pagiadām esmu ticis tik līdz 12. līmenim.

Ja pieņem, ka, vecumam palielinoties, cilvēka neizpratne par kādu no jaunākām vecuma grupām pieaug, un ņem vērā, ka man jau tagad dažkārt ir vēlme kraut tam skuķim vai puikam (tā ap 13-15) kā nākas viņa/as uzvedības dēļ sabiedriskajā transportā, jāsecina, ka drīz vairs nevarēšu izmantot a/s "Rīgas Satiksme" pakalpojumus, jo tas var beigties vai nu ar pašnāvību, vai minētās vecuma grupas masu slaktiņu manā izpildījumā. Viņi ir briesmoņi! Viņus nevar apklusināt, viņi lamājas, uzskaita, cik izdzēruši, aprunā viens otru un dara citas šausmu lietas.

Bruce Springsteen - Radio Nowhere

Mans prieks šajā vārda dienā!


Jūlija, ku tu i? Šodien pasēdēšana Micrecā plkst 19.00

Tikko atskārtu, kas ir daļēji vainīgs pie manas nevēlēšanās svinēt gaidāmo vārda dienu. Es jau kādu laiku pats nevienu neesmu apsveicis. Gandrīz katru dienu kādam manā draugu listē ir svētki oranžajā portālā. Pēdējā laikā es pat neskatos, kas kam ir. Negribās. Katru dienu drukāt tos apsviekumus - nu paldies, nē! Jo tā es ātri vien saskartos ar sava radošuma robežām oriģinālu apsveikumu izdomāšanā, un man tas nepatīk.
Es neapsveikšu jūs, bet jūs savukārt - mani. Fair is fair.

No Andreja Ēķa, "Rīgas Sargu" producenta, intervijas 08.11. TV Izklaidē:
"Ir tādi cilvēki, kuri saka - man riebjas šī valsts. Manā klātbūtnē to nedrīkst teikt. Var norauties. Valsts esam mēs!"

Aizbraucot kaut kur citur, nekas jau nemainās. Tava valsts - tu pats - nak tev līdzi.