lapsas, murgi un lāsti

Vai tas ir sals, kas ārā ir?
Un vai sniedziņš arī bir'?
Nē. Tur arā pāris grādu -
Nu nejūt šitai ziemai sātu!

Mamma kaut kur, nezin kur dabūja mežrožu sīrupu. Iedzēru ar tēju. Un tad man atausa gaisma, un es sapratu, ka tas tak bērnībā ir dzerts! Un ne tikai šķaidītā veidā, protams. Sīcis šito no kakliņa, no kakliņa! :D Viena no patīkamākajām bērnības garšu atmiņām. Baigs gardums arī tagad.

Linkin Park būs Rīgā! Viņu pēdējais albums bija ūber super mega labs, uz šo konci es gribu tikt. Ja tik būs kompānija :( Un vēl, protams, ja informācija ir patiesa un neiznāks kā ar Sugababes. Netā neko oficiālu neatradu.

Produktīvākā diena šogad, vismaz pagaidām. Noliku eksāmenu programmēšanā, biju uz Les Miserables ģenerālmēģinājumu, vēl izpeldējos baseinā un vakarā vēl dejošana no 19.20 līdz 22.30. Super!

Pēdējā "Džima dēļ" sērija bija fantastiska.

Andy: "Oooohh, somebody`s gonna be talking today!"
Jim: "It`s gonna be worse. We`re gonna have discussions. We`re gonna explore our feelings. And we may even have a conversation."
Andy: "I hate those!"
(par Džima un Šerilas strīdu)

Lai cik tas traki arī nebūtu, bet mani kaitina cilvēku valodas kļūdas. Sākās tas kādā pirmajā klasē lasīšanā, kad daudzi klasesbiedri skaļi lasīja apmēram tā: "ā-ā-ā-b-ābo-ābols". Tas kā griezīga skaņa briesmīgi deva pa ausi. Es turpretī biju izlasījis visus uzrakstus skatlogos un izkārtnēs pa ceļam uz bērnudārzu, tāpēc man tādas problēmas nebija.
Bet nu tas ir pārgājis citā līmenī. W lietošana, komati, kad un ka, -kiet un -kat pavēles izteiksmē un vēl daudzas citas lietas mani padara nervozu. Tās ir briesmas!
Un tagad vēl tas darbs, kurā piestrādāju, pie mammas labojot visādu profesoru zinātniskos rakstus. Tie cilvēki vispār nemāk normāli komunicēt. Tas, ko viņi tur raksta, ir vājprāts. Ka tik pēc iespējas sarežģītāk uzrakstīt. Un tad tu lasi un domā, ko tas gudrītis ir gribējis pateikt. Un vēl tā apziņa, ka pamācīt tu viņu nevari un viņš tā turpinās rakstīt arī nākamajā rakstā.
Tāpēc arī izglītības sistēma ir diezgan šķērsām. Tas nabaga bērns apņēmības pilns ņem rokās grāmatu, bet aizmieg pie pirmā teikuma, jo autors to tekstu ir saveidojis nelasāmu.

Kādu laiku viars neesmu izmanotjis sava telefona mp3 funkciju. Piegriezies klausīties mūziku autobusā. Cik tad ilgi var - kā esi autobusā, tā kaut kāds ķēms bļauj ausī. Ak, klusums, klusumiņš.

shit happens to shitty people! :)

Ciao Bella - angliski šo filmu varētu raksturot kā disturbing. Nepatīkama sajūta, filmu skatoties.

Angliski "viņš uzķērās" ir "he bought it", un tas, manuprāt, diezgan precīzi raksturo pirkšanas/pārdošanas procesu. Iedziļinoties valodā, tiešām daudz var uzzināt.

Fak, bija kas svarīgāks uzrakstāms, bet nevaru atcerēties.

Kopš es Ziemassvētkos tiku pie māsīcas klavierēm, mani nepamet doma, ka vajag tomēr mazliet pievērsties mūzikai. Bija tik forši spēlēties ar kalvierēm, spaidīt taustiņus uz labu laimi un meklēt kaut kādus pazīstamus triju skaņu virknējumus. Jo tas ir viss, ko es zinu no mūzikas, par trijskaņiem laikam sauca. Neatceros. Atradu divas skaņas no Šreka - tur kur tā svilpošana. Un kaut ko vēl atradu - māsīca teica, ka tas no klasikas ir. Sirds pilnīgi salēcās.
Negribās vairs ģitāru, gribās taustiņus spaidīt. Klusi, klusi sēž mazs sapnītis iekšā.

Piezīme sev - lielība naudu nemaksā.

Lieliskais lapsa. Tikai prieka no tā nekāda, ja tas vienmēr tiek teikts tāpat kā, piemēram, "ērts krēsls".
Lielisks, lielisks, līdz brīdim, kad pienāc tuvāk un nosauc par brāli vai draugu. Kas? Kas ir tā īpašība, kas parāda mani kā, nezinu, mīksto?
Te ir arī pusis! Vīrietis! Ja?

Šodien gāju uz dejošanas mēģi. Ausīs mūzika. Nonāku galā, nu ar visiem jāsveicināsun galu galā arī jāpārģērbjas. Bet dziesma vēl nebija beigusies, un man gandrīz garastāvoklis sabojājās, kā jāpārtrauc dziesma pusratā. Un tā vienmēr, neatkarīgi no dziesmas.

Doma, ka 95% sievietēm skaistums un prāts ir proporcionāli apgriezti lielumi, manī sāk nostiprināties arvien vairāk. Vells lai parauj!

Radiohead - In Rainbows
Laba nakts mūzika, atslodzīte. Angliski laikam būtu chill.

Brīnišķīga filma. Mana uzmanība tai bija pievērsta no pirmās līdz pēdējai minūtei. Stāsts, aktieri un viss pārējais - uhh!

Ķīpsalas baseina garderobē valda stingra kārtība. Garderobē ir divas tantes, kuras pakaramos ir sadalījušas uz pusēm. Viena puse garderobes vienai, otra - otrai. Un kad es šodien jautrā prātā devos ar numuriņu pie brīvās tantes, iznākumu nebiju gaidījis. Uzminiet, kas notika? Iedevu numuriņu tantei, šī paskatās un ar vienu venīgu vārdu "tavējais" iespiež rokās otrai, pie kuras rindā bija kādi 3 cilvēki. Tad nu es kā muļķis kādu laiciņu gaidīju, kamēr tā otra atbrīvosies. Un nulle emociju - stāv un skatās uz mani. Darba dalīšana uz urrā, tikai kāpēc apmeklētājiem jātērē savs laiks?

Cosmos - Tu kā, es kā

Priecīgus svētkus!