| Piss on my heart, stab my brain and all other niceties |
[May. 31st, 2012|12:07 am] |
| [ | mood |
| | morāli griežu vēnas | ] |
Kāpēc šī vieta izskatās pēc tādas mēslu kaudzes? Atliek tikai uz brīdi aiziet un pēkšņi viss iziet no ierindas.
Dažreiz gribas paīdēt un tieši to tagad darīšu es.
Gatavojies.
Esot cilvēks ar depresīvam un pašdestuktīvām ievirzēm, man konstanti japārdomā visas savas un citu aktivitātes, domas un runas. Vienam tas var nozīmēt nolikt sviestmaizi uz galda, man tas var nozīmēt pasaules galu.
Pēdējā gada laikā man ir izdevies sevi atradināt un iegrožot, neļaujot sev darīt pāri tieši un netieši, bet ar katru dienu tas paliek aizvien grūtāk un jūtu, ka nu jau tūlīt vadzis lūzīs un visi mēsli birs man virsū. Man atliks tikai aizturēt elpu un cerēt, ka kāds mani izraks pirms es nosmoku pats savos sūdos.
Jau gadus rakstu vienu stāstu, kas kā nenāk tā nenāk pie manis. Darboņi ir, aptuvenie notikumi arī, bet trūkst "smadzeņu", "sirds" un "dvēseles". Laikam tomēr ir pagrūti uzrakstīt par lietām, kas tev nav. Varu izlikties, ka visu zinu, bet agrāk vai vēlāk tik un tā taču viss taps skaidrs. Mani pārsteidz tas, ka to neslēpjot, cilvēki to neredz.
Neveras man tās kosmiskās durvis uz atklāsmi. Nav nopelnīts.
Tad jau labāk mirt nekā neradīt. |
| |
