Kathe Kollwitz
Jaunākais
20.11.15 13:53
tā sajūta, kad ar 2 tūkst. simbolu tekstiņu, kuram veltīji 20 min, tu iegūsti 350 eiro17.11.15 01:13
kāda attīstība ja man ir tik sapista psihe17.11.15 01:05
principā pēdējās 4 dienas esmu dzīvojusi emocionālā ellē - kautiņi, bēgšana, ārsti, panikas lēkmes, saplēstu šķīvju jūra, spridzinošas galvassāpes, bezmiegs, dzeļošas acu sāpes, reiboņi, realitātes sajūtas deformēšanās, daudz melošanas tuvākajiem, lai izdzīvotu.12.11.15 14:50
Ja tu pastāvīgi maini vietu, tad tu nolasi tikai virspusējo slāni."Protams, nav tā, ka mētāšanās no vietas uz vietu, nevar nest augļus. Tomēr cilvēki parasti sēž vienā vietā gadus divdesmit trīsdesmit, bet pēc tam ņem un izdomā kaut ko oriģinālu."
12.11.15 12:41
Bija ļoti dīvains sapnis. Visu nakti sapņoju par vienu sievieti, ar kuru pat lāgā neesmu runājusi, bet vienīgais, ko daru, cītīgi lasu viņas cibu. Sapnī viņa mēģināja mani iekarot un mēs kļuvām par mīļākajām.10.11.15 00:59
Visu laiku balansēju starp domām: bļja kā viss zajebala, gribu nomirt un: tu vari, tu esi stipra, malacis. izdari tagad vēl to un to un to. galvenais pacietību, jo paši par sevi tāpat vien tikai sūdi birst.10.11.15 00:46
Esi stiprāka nekā tavi attaisnojumi!4.11.15 19:23
"ļoti skaists krēsls, uz kura ir ērti sēdēt – tas ir dizains, savukārt, ja uz krēsla nav iespējams sēdēt, bet tas izskatās apbrīnojami skaisti un filozofiski – tā jau ir māksla."3.11.15 20:45
Both tears and sweat are salty, but they render a different result. Tears will get you sympathy; sweat will get you change.1.11.15 20:22
Cilvēkam ir vairāki "Es" stāvokļi jeb psiholoģiskās realitātes.1) Es stāvokļi, kas atgādina vecāku figūras
2) Es stāvokļi, kas ir autonomi virzīti uz objektīvu realitātes
novērtējumu
3) Arvien vēl aktīvi Es stāvokļi, kas ir fiksēti
agrā bērnībā un reprezentē arhaiskas paliekas.
Sāku lasīt Ērika Berna grāmatu "Spēles, ko spēlē cilvēki".
Interesanti.
1.11.15 18:59
tie aizraujošie brīži, kad tu esi spiests uzturēties uz noteiktu laiku noteiktā sabiedrībā un nevienam no klātesošajiem nav nekā interesantāka ko piebilst kā vien: "Vai jums nešķiet, ka sienas šovakar ir perpendikulāras?"1.11.15 10:35
neaprakstāmi neinteresanta intervija. stundu garš materiāls, bet tās atbildes tik izplūdušas. tagad vismaz nodefinēju sev, kādēļ man patīk laikmetīgā māksla, jo tur vismaz ir idejas, koncepti. tur ir ko rakt un pētīt. salonfotogrāfiem bieži vien bez tehnikas un vēlmes pēc neparastas estētikas nekā vairāk nav un nav laika arī bijis par to domāt. es nevarētu strādāt ikdienā par žurnālisti, jo grūti paciest lietas, kuras neinteresē.
31.10.15 14:23
kas vienam negatīvisms, otram reālisms.31.10.15 12:54
Klausi vienmēr savu prātu!30.10.15 21:28 - Kolektīvā apziņa
-Ja tu pārstāvi lauku veikalu, kurš ir uz franšīzi, bet tu vienalga nosaki veikala saturu, tad izvietojot pie divlitru stiprinātās alus pudeles akciju, tu rēķinies ar to, ka puse no taviem tūkstots iedzīvotājiem būs nodzērušies un neviens cits to nepārdod, kā tu pats.30.10.15 13:44
Gan pašizdomāta mājas darba ietvaros, gan tīri aiz mūžīgas ziņķāres par cilvēka psiholoģijas iedabu un dažādās uztveres izpētes nolūkos, šodien veicu nelielu pētījumu: vairākiem cilvēkiem uzdevu vienu un to pašu jautājumu: "Kādi attēli tev nāk prātā dzirdot vārdu vienaldzība?" un saņēmu diezgan atšķirīgas atbildes.I.Z.: Vienaldzība man saistās ar tumšu mežu un novārtā pamestu dabu, ne šī vārda sliktākajā nozīmē, bet gan tā, ka cilvēks, būdams vienaldzīgs, ļauj lietām notikt to pašu kārtībā un tā ar daudzām lietām, vienaldzība man = neiejaukšanās, lietu atstāšana to iepriekšējā kārtībā.
K.G.: Lielpilsētu kopskati, bet tā būtu atsvešinātības tēma.
E.R.: Kāda no Tavām profila bildēm.
D.D.: Jo vairāk tev kas ir, jo ikdienišķāks tev tas kļūst...vienaldzīgāks. Bet ja mēs runājam par attēlu...tad par vienaldzības simbolu varētu kļūt deguns. Deguns ir tas, ko tu redzi vienmēr, bet tavas smadzenes to ignorē. Bet vispār vienaldzība nozīmē - Tu ej un gribas dirst tā, ka pa acīm sprāgst ārā.... Tad ir ļoti liela iespēja sastapt vienaldzību un dirst vienalga kur :P
K.B.: Visai banāli laikam. Kur vienā personā ir ļoti uzskatāmi attēlota visa šīs personas būtība, identitāte, bet otra persona uz to pilnīgi bezkislīgi noskatās. Man tīri subjektīvi vienaldzība sasitās ar vientulību. Ja pārejam no individuālas plaknes uz sociālo, tad ļoti daudz politisku karikatūru. Par to, ka viena cilvēka nāve ir traģēdija, bet masu nāve - tikai statistika. Kas vispār ir normāli, jo ja cilvēki būtu labāki kā personas, tad pasaulē nebūtu arī karu. Grūti pateikt, jo man vienaldzība liekas visnormālākā lieta pasaulē. Tādēļ, lai arī dažkārt tā ir ļoti sāpīga, man nav prātā simts dažādi veidi kā to eksponēt. Jo tā tomēr ir pasšaprotama.
A.K.: Asfalts
L.S.: Cigarešu izsmēķi. Plastmasas maisiņi. Cilvēki, kas klausās mūziku un nedzird pilsētas skaņas. Lielveikalā nepareizajos plauktos nomesti pārtikas produkti.
E.B.: Pelēks, melnbalts foto, kur nekā nav, smērējumi un vienaldzīga sejas izteiksme. Un arī attēli, kurus ātri aizmirst un neizraisa nekādu reakciju tos redzot, protams, tas ir subjektīvi katram. Piemēram, http://colormute.com/gerco-de-ruijter/
M.Z.: Jēgas trūkuma kristalizācija darbībā...Vēl, piemēram, izbāzeņi, melnie cietumā. Nu saprati ideju?
A.V.: Tukša, pelēka istaba vai cilvēks ar aizsietām acīm. vienaldzīgs - neko neredz. pohuj
R.S.: Sieviete,kura ir slaida, vēsa, neatkariga, bet patīkama.
R.A.: Man vienaldzība asociējas ar pelēku tukšu istabu, kurā ir bezlapu panīcis kociņš vai arī fotogrāfijas, kur ar vienaldzīgu seju dara šausmīgas lietas
R.M.: Mūsu kaķis, kas sēž uz dīvāna un mierīgi noskatās, kā applūst virtuve, bet padomājot par nopietnām asociācijām - Klubs, kaut kāds gīkains džeks mēģina uzrunāt meiteni, viņa skatās tālumā, it kā nebūtu neko dzirdējusi. Nu gan jau vēl ubagi ar izstieptām rokām pazemes pārejās utt. Bet droši vien intelektuāli domājot - situācijas, kur normāli tiek sagaidītas emocijas, bet tās iztrūkst. Bēres, kāzas, bērnu piedzimšanas, izlaidumi utt.
Vīrietis, kurš nesteidzīgi smēķējot gandrīz vai atviegloti noskatās, kā sadeg visa viņa iedzīve, kamēr apkārt panika, sieva, bērni, rejoši suņi, ugunsdzēsēji.
L.A.: Neesmu laba vizuāliste, man pat nav tāda vizuālā domāšana. Tagad mēģinu vizualizēt. . Kaut kas nepabeigts atstāts pusratā, vecas sadrupušas mājas, tukšs skatiens, trolejbusa logs kurā redzami saspiedušies cilvēki. Kādu dauza un pārējie ignorē un ir savā dzīves ritmā.
Ka.B.: Man nāk prātā sejas tuvplāna gleznojums ar apvilktiem, gandrīz aizvērtiem plakstiņiem un ar izbāztu mēli no mutes, kuru tur viena roka, bet nevis tā smuki, instagramīgi,bet tā simple un kārtīgi. Un no reāliem attēliem - glīti iekārtota virtuve, bet viena lieta, piemēram, mango gabals ir pilnībā sapelējis, smirdīgs un brūns.
I.V.: Laima sēž, lasa grāmatu un ir pilnīgi vienaldzīga pret apkārtējo pasauli.
L.J.: Šobrīd man uzpeld liela pimpja bilde, kā bērni kladēs zīmē.
K.C.: Cilvēku sejas Rīgā. Manas ğimenes dzīvoklis.
D.E.: Cilvēks stāv. Viņam priekšā pie kājām kaut kas zaļš un mazs. Bet tas cilvēks skatās garām. Cauri. Grūta emocija. Paredz divus objektus.. Un tas uzreiz rada attiecības.
V.D.: Droši vien kaut kas tipiski mietpilsonisks - rūpes par savu vēderu, interešu trūkums, savas eksistences vērtības neapzināšanās, lauki, pamesti lauki, sagruvušas sētas, alkohols.
29.10.15 14:14
cilvēki, kuri nezin ko iesākt ar savu dzīvi, visbiežāk par savu dzīves sapni nosauc rakstīšanu: "es gribētu uzrakstīt grāmatu. es gribētu būt dzejnieks. es dažreiz rakstu. es pirms mēneša uzrakstīju vienu dzejoli." Pati par sevi šī vēlme nav peļama, bet tā ir tik tāla un abstrakta, ka tiem, kam slinkums kaut ko darīt šobrīd un rīt, tas nodrošina utopisku drošības ilūziju.Powered by Sviesta Ciba