Kathe Kollwitz
9. Maijs 2016
09:57
tas nu ir noticis arī ar mani.
esmu pārkāpusi kaut kādas ētikas robežas.
pēc intervijas nopublicēšanas intervējamā persona publiski paziņo, ka jūtas ļoti izmisusi un nelaimīga, jo viņasprāt, manis rakstītais teksts ir izņemts no konteksta, viņa ir parādīta pārāk neglaimojošā gaismā, kas pilnīgi neatbilst patiesībai.
jūtos ļoti vainīga un nesaprotu, kā tagad rīkoties.
10:06
nedrīkst intervēt emocionālus latviešus, kuru radošā darbība saistās tikai ar viņiem ļoti personīgām tēmām, jo tad viņi arī runā tikai par sevi un liels risks nopublicēt nepareizās lietas.
jāintervē tikai konceptuālisti, kuri runā par idejām, abstraktām teorijām. viņi arī nav tik jūtīgi.
16:43
Šodien tiešām ir brīnišķīga diena.
Aizmirsu no rīta skolā izlogoties no saviem sociālajem tīkliem un pēc tam skatos, ka mans vārds ir nomainīts uz Saeimu, dzīvoju Korejā, esmu vīrietis, mācos Latvijas Hujtūras akadēmijā, profila bildē redzams melnādains bērns ar gļotainiem dobumiem acu vietā, un fanoju par Hitleru un Džordžu Bušu, jo gan twitteri,gan fb esmu piespamojusi ar viņu citātiem un bildēm.
foršākais ir tas, ka es vairākas stundas par to nenojautu un brīnījos, kāpēc man cilvēki raksta sms ar tekstu:"Tev viss kārtībā?", visu laiku domāju, ka tas ir par to neveiksmīgo interviju. bet redz, nē.
kad ir slikti, vienmēr notiks kaut kas vēl, lai būtu vēl sliktāk.