Kathe Kollwitz
1. Novembris 2015
10:35
neaprakstāmi neinteresanta intervija. stundu garš materiāls, bet tās atbildes tik izplūdušas. tagad vismaz nodefinēju sev, kādēļ man patīk laikmetīgā māksla, jo tur vismaz ir idejas, koncepti. tur ir ko rakt un pētīt. salonfotogrāfiem bieži vien bez tehnikas un vēlmes pēc neparastas estētikas nekā vairāk nav un nav laika arī bijis par to domāt. es nevarētu strādāt ikdienā par žurnālisti, jo grūti paciest lietas, kuras neinteresē.
18:59
tie aizraujošie brīži, kad tu esi spiests uzturēties uz noteiktu laiku noteiktā sabiedrībā un nevienam no klātesošajiem nav nekā interesantāka ko piebilst kā vien: "Vai jums nešķiet, ka sienas šovakar ir perpendikulāras?"
20:22
Cilvēkam ir vairāki "Es" stāvokļi jeb psiholoģiskās realitātes.
1) Es stāvokļi, kas atgādina vecāku figūras
2) Es stāvokļi, kas ir autonomi virzīti uz objektīvu realitātes
novērtējumu
3) Arvien vēl aktīvi Es stāvokļi, kas ir fiksēti
agrā bērnībā un reprezentē arhaiskas paliekas.
Sāku lasīt Ērika Berna grāmatu "Spēles, ko spēlē cilvēki".
Interesanti.