13:44
Gan pašizdomāta mājas darba ietvaros, gan tīri aiz mūžīgas ziņķāres par cilvēka psiholoģijas iedabu un dažādās uztveres izpētes nolūkos, šodien veicu nelielu pētījumu: vairākiem cilvēkiem uzdevu vienu un to pašu jautājumu: "Kādi attēli tev nāk prātā dzirdot vārdu vienaldzība?" un saņēmu diezgan atšķirīgas atbildes.I.Z.: Vienaldzība man saistās ar tumšu mežu un novārtā pamestu dabu, ne šī vārda sliktākajā nozīmē, bet gan tā, ka cilvēks, būdams vienaldzīgs, ļauj lietām notikt to pašu kārtībā un tā ar daudzām lietām, vienaldzība man = neiejaukšanās, lietu atstāšana to iepriekšējā kārtībā.
K.G.: Lielpilsētu kopskati, bet tā būtu atsvešinātības tēma.
E.R.: Kāda no Tavām profila bildēm.
D.D.: Jo vairāk tev kas ir, jo ikdienišķāks tev tas kļūst...vienaldzīgāks. Bet ja mēs runājam par attēlu...tad par vienaldzības simbolu varētu kļūt deguns. Deguns ir tas, ko tu redzi vienmēr, bet tavas smadzenes to ignorē. Bet vispār vienaldzība nozīmē - Tu ej un gribas dirst tā, ka pa acīm sprāgst ārā.... Tad ir ļoti liela iespēja sastapt vienaldzību un dirst vienalga kur :P
K.B.: Visai banāli laikam. Kur vienā personā ir ļoti uzskatāmi attēlota visa šīs personas būtība, identitāte, bet otra persona uz to pilnīgi bezkislīgi noskatās. Man tīri subjektīvi vienaldzība sasitās ar vientulību. Ja pārejam no individuālas plaknes uz sociālo, tad ļoti daudz politisku karikatūru. Par to, ka viena cilvēka nāve ir traģēdija, bet masu nāve - tikai statistika. Kas vispār ir normāli, jo ja cilvēki būtu labāki kā personas, tad pasaulē nebūtu arī karu. Grūti pateikt, jo man vienaldzība liekas visnormālākā lieta pasaulē. Tādēļ, lai arī dažkārt tā ir ļoti sāpīga, man nav prātā simts dažādi veidi kā to eksponēt. Jo tā tomēr ir pasšaprotama.
A.K.: Asfalts
L.S.: Cigarešu izsmēķi. Plastmasas maisiņi. Cilvēki, kas klausās mūziku un nedzird pilsētas skaņas. Lielveikalā nepareizajos plauktos nomesti pārtikas produkti.
E.B.: Pelēks, melnbalts foto, kur nekā nav, smērējumi un vienaldzīga sejas izteiksme. Un arī attēli, kurus ātri aizmirst un neizraisa nekādu reakciju tos redzot, protams, tas ir subjektīvi katram. Piemēram, http://colormute.com/gerco-de-ruijter/
M.Z.: Jēgas trūkuma kristalizācija darbībā...Vēl, piemēram, izbāzeņi, melnie cietumā. Nu saprati ideju?
A.V.: Tukša, pelēka istaba vai cilvēks ar aizsietām acīm. vienaldzīgs - neko neredz. pohuj
R.S.: Sieviete,kura ir slaida, vēsa, neatkariga, bet patīkama.
R.A.: Man vienaldzība asociējas ar pelēku tukšu istabu, kurā ir bezlapu panīcis kociņš vai arī fotogrāfijas, kur ar vienaldzīgu seju dara šausmīgas lietas
R.M.: Mūsu kaķis, kas sēž uz dīvāna un mierīgi noskatās, kā applūst virtuve, bet padomājot par nopietnām asociācijām - Klubs, kaut kāds gīkains džeks mēģina uzrunāt meiteni, viņa skatās tālumā, it kā nebūtu neko dzirdējusi. Nu gan jau vēl ubagi ar izstieptām rokām pazemes pārejās utt. Bet droši vien intelektuāli domājot - situācijas, kur normāli tiek sagaidītas emocijas, bet tās iztrūkst. Bēres, kāzas, bērnu piedzimšanas, izlaidumi utt.
Vīrietis, kurš nesteidzīgi smēķējot gandrīz vai atviegloti noskatās, kā sadeg visa viņa iedzīve, kamēr apkārt panika, sieva, bērni, rejoši suņi, ugunsdzēsēji.
L.A.: Neesmu laba vizuāliste, man pat nav tāda vizuālā domāšana. Tagad mēģinu vizualizēt. . Kaut kas nepabeigts atstāts pusratā, vecas sadrupušas mājas, tukšs skatiens, trolejbusa logs kurā redzami saspiedušies cilvēki. Kādu dauza un pārējie ignorē un ir savā dzīves ritmā.
Ka.B.: Man nāk prātā sejas tuvplāna gleznojums ar apvilktiem, gandrīz aizvērtiem plakstiņiem un ar izbāztu mēli no mutes, kuru tur viena roka, bet nevis tā smuki, instagramīgi,bet tā simple un kārtīgi. Un no reāliem attēliem - glīti iekārtota virtuve, bet viena lieta, piemēram, mango gabals ir pilnībā sapelējis, smirdīgs un brūns.
I.V.: Laima sēž, lasa grāmatu un ir pilnīgi vienaldzīga pret apkārtējo pasauli.
L.J.: Šobrīd man uzpeld liela pimpja bilde, kā bērni kladēs zīmē.
K.C.: Cilvēku sejas Rīgā. Manas ğimenes dzīvoklis.
D.E.: Cilvēks stāv. Viņam priekšā pie kājām kaut kas zaļš un mazs. Bet tas cilvēks skatās garām. Cauri. Grūta emocija. Paredz divus objektus.. Un tas uzreiz rada attiecības.
V.D.: Droši vien kaut kas tipiski mietpilsonisks - rūpes par savu vēderu, interešu trūkums, savas eksistences vērtības neapzināšanās, lauki, pamesti lauki, sagruvušas sētas, alkohols.