Kathe Kollwitz
23. Oktobris 2014
09:31
Tu satiec cilvēku, sāc runāt, uzdot jautājumus, notipo jau pēc pirmajām 5 min, tālāk turpini uzdot jautājumus, lai pārbaudītu sava pirmā sprieduma pareizību, tad nākamie jautājumi, lai saprastu, cik daudz var iegūt no šīs komunikācijas turpināšanas, saprotot, ka neko īsti, tiek ieslēgta bērnišķīgā nenoteiktība un smiekli, aizejot mājās, gatava vairs nekad neatcerēties ne sarunu, ne iepazīto sarunu biedru un tad no rīta saņem pateicības vēstuli par dziļajām, iedvesmojošām sarunām: "Man patika tēmas, kuras aizskārām, pēc tam smadzenēm bija tik daudz ko pārdomāt, daudz atziņu un jautājumu." Hmm. Diezgan neizteiksmīga sajūta.
10:01
"izskatās, ka šodien labi laimapstākļi"
13:40
un vēl šodien es uzzinu, ka man nav sirds. hahahahahhaha
14:46
kad es ierakstu savus smieklus un ieslēdzu 3x paātrinājumu, izklausos pēc dzeņa Vudija.