Kathe Kollwitz
11. Septembris 2014
08:59
Ko domāt par cilvēku, kurš soļo kādā noteiktā virzienā, taču uz jautājumu, kur un kāpēc viņš iet, atbild: "Tā īsti nemaz nezinu..."?
09:03
Priekšniece palūdza, lai pēc darba ienāku ofisā, jo ir jāparunā par darba kvalitāti. Ņemot vērā manu optimismu, esmu noskaņojusies, ka mani grib atlaist, jo es neko nedaru un tas, ko daru, ir tik pavirši, ka pašai kauns.
Bet doma, ka būs jāpamet šis darbs, mani tik ļoti pacilāja, ka gribas darīt ar darbu saistītas lietas vēl mazāk.
Bet šis aspekts varētu kalpot par pamatu vēl vienām pārmaiņām.
Mainīt visu ir forši.
09:11
besī, ka man ir mazasinība.nāk visu laiku ģīboņi.
09:15
smieklīgi. sēdēju vakar pie Lielupes un noģību, pienāca zvejnieks, pamodināja, prasīja, ko tur daru, teicu, ka sauļojos. bija apmācies un tumšs vakars. viņš man piedāvāja smirdīgas zivis. man nāca vēmiens. pēc tam deva sēnes. bet tur bija tikai bērzlapes. man nepatīk tādas sēnes, jo lai ceptu, sākumā ir jāvāra.