Kathe Kollwitz

24. Janvāris 2014

02:22

tā kā pašai kompītis ir nosprādzis, izmantoju iespēju palikt darbā ilgāk un, kad visas darba lietas izdarītas jau kuro vakaru turpinu mācīties šeit. pilnīgi pārliecināta, ka esmu visā ofisā viena pati, jo jau vairākas reizes visu stāvu izstaigāju, klusām dungojot taisu kafiju, līdz sāk skanēt negaidīti trokšņi, kas atgādina ieroču šāvienus un kaušanos. Tas moments bija sastindzinošs un paralizējošs.
Bet smieklīgi bija vēlāk, kad izrādījās, ka vienkārši vienam kolēģim ir negaidīti nakts darbi, pirms kuru sākšanas viņš sācis spēlēt datorspēles un domājot, ka neviena cita nav, neiedomājies izslēgt skaļo skaņu.

21:07

jo vairāk strādāju, jo vairāk strādāju līdz mirklim, kad runājot ar apsargu noģībstu. tas liekas dīvaini līdz brīdim, kad apjēdzu, ka vairākas dienas esmu pārtikusi tikai no kafijas un snikeriem un tāda lieta kā izgulēšanās vispār ir kaut kāds citplanētietisks jēdziens.
Powered by Sviesta Ciba