Kathe Kollwitz
3. Augusts 2013
13:51
Saules pārliets, piekarsis sestdienas rīts. Mazā māsa pienes karsti kūpošu kafiju. Fonā skan sen nedzirdētie Janis Joplin gabali. Lasu Hemingveja "Un saule lec", blakus izgūlusies māte ar kaut kādu Strindberga lugu. Ir miers. Ik palaikam apmaināmies ar šiem optimistiskajiem jautājumiem: Vai tev nekad nav tāda sajūta, ka dzīve paiet, bet tu to neproti izmantot un tad tās upes, kuras tek uz jūru, taču jūra nekļūst pilna, jo tur, no kurienes sākušās upes arvien atgriežas atpakaļ..-dodamies turpināt lasīšanu pie jūras?-dodamies!