-abata kungs, es jums vēlos kaut ko pateikt. lūk, es sadegu.
-sadegāt?
-jā. es nomainīju ticību un esmu pilnīgi jūsu rīcībā.
-kas ar jums notika?
-Nekas. es gribu kļūt par katoli.
-kāpēc?
-es atkāpjos,es padodos.
-varbūt jūs esat pārpulējusies vai slikti ēdat?
-Nē, neesmu pārpūlējusies un nesen ēdu kartupeļus.
-kāpēc jūs vēlaties nomainīt ticību?
-es negribu,bet man tā nākas darīt
-ko jums nozīmē ticības maiņa?
-sākt sekot kristus aicinājumam.
-kādam aicinājumam?
-ievērot nabadzības solījumu, sākt mīlēt cilvēkus, darīt pēc iepējas vairāk un upurēt sevi viņu labā, lūgt dievu un visbeidzot-staigāt uz baznīcu.
-Jums labāk ir kārtīgi jāpadomā pirms pieņemt lēmumu, kurš mainīs jūsu dzīvi
-tas nav lēmums, man nav izvēles
-jums liekas, ka jums nav izvēles, jūs esat pārāk satraukta
-o nē,nesen es viena pie sevis biju savas mājas bēniņos...
-un kas notika tur?
-absolūti nekas, otrādi..viss ir beidzies
-kā?
-kā tad, kad uzsprāga arsenāls
-jūs vienkārši esat sajukusi prātā
-es mainu ticību, vienīgi, lai aizstāvētu sevi
-jūs esat nenormāla!
-abata kungs, jūs ar visiem līdzekļiem mēģinājāt pievērst mani kristietībai, bet tagad šķiet, mēģinat traucēt man pieņemt jūsu dievu
-kapēc jums viņu pieņemt?
-tāpēc, ka neesmu pārliecināta, ka tas ko viņš sludina, nav patiesība
-jūs tikai saindēsies savu dzīvi un sarežģīsiet to
-jā,tiesa. bet jūs to sakāt,lai pārbaudītu mani,tas ir acīmredzami.
....
utt.
un tā gribējās, lai beigās viņš noskrietu lejā pa kāpnēm, bet tas laikam būtu pārāk melodramatiski.