Kathe Kollwitz

2. Janvāris 2011

12:35

Atpakaļ mājās,
kur man ir pašam sava
Tējas krūze.
/Seisensui

Atceros pagātni. Domāju par mirkļiem, kuri reiz man nozīmējuši Visu un tagad Neko. Tāds viegls smīns, nē, drīzāk smiekli pašai par sevi. Un ir tik viegli šobrīd. Kaut biežāk man iekšā būtu tāds priecīgs miers.
Jebkura doma uz kuru es ilgi un vērīgi lūkojos, vienkārši kūst un izzūd.

15:50

 Man tā patīk Melvila vienkāršais, bet eleganti smalkais stils, kur katrs kadrs izstrādāts perfekti līdz sīkākai niansei, nav nekā lieka un spraigie, intelektuālie dialogi ir lieliski sižeta virzītājfaktori. Šo rītu iesāku ar LÉON MORIN, PRÊTRE, kas ir pavisam netipiska filma virtuozā gangsterfilmu meistara repertuārā, jo šeit dominē reliģija nevis kriminalitāte. Turklāt tāda reliģija un ticības jautājumi, kuri slēpj erotisma un slēptas iekāres pilnus zemtekstus. Vienīgais noziegums ir melošana sev un apšaudes vai kādas citas vardarbības formas vietā, šoreiz ir ciniskās, asprātīgās atbildes un jautājumi jeb bezgalīgie dialogi par dievu. Galvenā varone - komuniste un pārliecināta ateiste decides to have some fun un dodas uz baznīcu. Savu grēksūdzi iesāk ar klasisko marksisma frāzi: “Religion is the opiate of the masses.” Un par pārsteigumu sev, nesaņem gaidīto reakciju, bet gluži pretēji jaunais mācītājs, pie kura viņa ir griezusies,daudzējādā ziņā piekrīt, sākas savdabīgu,interesantu viedokļu apmaiņa  un viņš piedāvā ieskatīties ticības dzīlēs, kas ir tālu no tradicionālajiem, garlaicīgajiem,mums pierastajiem mācītāju tekstiņiem. Manuprāt, viena no Žana Pola Belmondo labākajām lomām. Ja man izdotos satikt Tādu mācītāju, varbūt es arī sāktu mēģināt pievērsties kristietībai. 


-abata kungs, es jums vēlos kaut ko pateikt. lūk, es sadegu.
-sadegāt?
-jā. es nomainīju ticību un esmu pilnīgi jūsu rīcībā.
-kas ar jums notika?
-Nekas. es gribu kļūt par katoli.
-kāpēc?
-es atkāpjos,es padodos.
-varbūt jūs esat pārpulējusies vai slikti ēdat?
-Nē, neesmu pārpūlējusies un nesen ēdu kartupeļus.
-kāpēc jūs vēlaties nomainīt ticību?
-es negribu,bet man tā nākas darīt
-ko jums nozīmē ticības maiņa?
-sākt sekot kristus aicinājumam.
-kādam aicinājumam?
-ievērot nabadzības solījumu, sākt mīlēt cilvēkus, darīt pēc iepējas vairāk un upurēt sevi viņu labā, lūgt dievu un visbeidzot-staigāt uz baznīcu.
-Jums labāk ir kārtīgi jāpadomā pirms pieņemt lēmumu, kurš mainīs jūsu dzīvi
-tas nav lēmums, man nav izvēles
-jums liekas, ka jums nav izvēles, jūs esat pārāk satraukta
-o nē,nesen es viena pie sevis biju savas mājas bēniņos...
-un kas notika tur?
-absolūti nekas, otrādi..viss ir beidzies
-kā?
-kā tad, kad uzsprāga arsenāls
-jūs vienkārši esat sajukusi prātā
-es mainu ticību, vienīgi, lai aizstāvētu sevi
-jūs esat nenormāla!
-abata kungs, jūs ar visiem līdzekļiem mēģinājāt pievērst mani kristietībai, bet tagad šķiet, mēģinat traucēt man pieņemt jūsu dievu
-kapēc jums viņu pieņemt?
-tāpēc, ka neesmu pārliecināta, ka tas ko viņš sludina, nav patiesība
-jūs tikai saindēsies savu dzīvi un sarežģīsiet to
-jā,tiesa. bet jūs to sakāt,lai pārbaudītu mani,tas ir acīmredzami.
....
utt.

un tā gribējās, lai beigās viņš noskrietu lejā pa kāpnēm, bet tas laikam būtu pārāk melodramatiski.

17:35

es šausmīgi nevaru ciest/ienīstu/tracina kad uz jautājumu-kāpēc tu tā dari vai kāpēc tieši tā jādara? atbild-nu,nezinu, visi taču tā dara.
Powered by Sviesta Ciba