00:42 - Man patīk latviešu kino!
Beidzot esmu noskatījusies to [nosacīti]slaveno un pagaidām vienīgo latviešu filmu, kas ir iekļauta pasaules 100 labāko īsfilmu sarakstā, protams, es runāju par Ivara Kraulīša "Baltajiem zvaniem"(1961) - satricinoši trausla poēzijas pērle latviešu kinomākslā. Esmu sajūsmā. Tik pat pozitīvu iespaidu atstāja arī Artas bisenieces "Rīga - desmit gadus pēc", kur drosmīgā un ironiskā gaismā dokumentēta latviešu sabiedrība četru savstarpēji nesaistītu cilvēku atspoguļojumā - sapņaina māksliniece-teātra darbiniece, topošs policists("zaļš" students), ciniska,smalka juriste un vienkāršs gaļas pārdevējs Rīgas centrāltirgū patiesi,līdz sirds dziļumiem uzrunājoši izklāsta, attēlo savas dzīves. Režisorei ar komandu ir izdevies šos vienkāršos, sadzīviskos motīvus ietērpt Latvijas sirdsapziņas un tādas kā grēksūdzes veidolā. Visu filmas laiku ekrānam biju piekalta ar neatslābstošu interesi. Tā nemaz nelikās depresīva, bet drīzāk pozitīva, godīga un ļoti tuva.Nav jāmeklē tālu, lai ieraudzītu kaut ko skaistu. Viss ir rokas stiepiena attālumā, bet jautājums - vai mēs atļaujam sev to ieraudzīt.