asociatīvā bāze kaislīgā piesātinājumā peldas... neliels prieks. varbūt vairāk nekā neliels. esmu tik dzīva un zinu ka dažas lietas gribu tik ļoti. kaut arī šajā punktā viss arī beidzas. šoreiz. un es gribu un negribu, lai viņš būtu ko sapratis, nojautis, izsecinājis, novērojis, pamanījis. ...un nevaru nesmaidīt atceroties mūsu pirmo saskatīšanos-iepazīšanos. Cik interesanti un varbūt dīvaini nedaudz kā daži,pilnīgi sveši cilvēki spēj pilnīgi negaidot uzrasties manā dzīves ceļā un radīt tādu virmojošu un krāsainu emociju tonalitāti, kura neizdzēšami iezīmogojas atmiņā. un pat nevajadzēja daudz. tikai daži mirkļi. daži nejauši pieskārieni, nejauša saskaršanās, sasmaidīšanās... Paslēpti skatieni, cieši sažņaugti dūrē. klusums divatā. Vēlmes ieslēgtas dzelžos un no skatieniem strāvojošais spēks lējās laukā kā dedzinoši karsts vīns... es negribu aizmirst... es negribu.. Sēdējām virtuvē. Viņš atgāzies pie loga bordo krāsas tahtā. Saule spīdēja tik spoži, ka varēju saskatīt tikai viņa silueta aprises. Skatoties uz viņu neredzēju seju, bet zināju ka viņam šoreiz ir priekšrocība un viņš manu redz. Uzcītīgi pētīju puķaino lampas karkasu, mēģinot nejust, ka jūtu. Cenšoties nedomāt par uzmācīgo vēlmi sajust viņa glāstus uz kakla. Samts. ...