00:49
būt nebūtībā un būt.
būt esamībā un nebūt.
00:51
beautiful life without you.
only in dreams.
22:34
Объясни себе важное, пусть долго - объясни,
Разозлись, если хочешь, можешь ввысь и разозлись.
Выбирай себе же сны и настроенья /Земфира/
es gribētu pateikt,to ka dažreiz viņu tik ļoti ienīstu, bet vairs neteikšu
es gribētu pateikt ka reizēm tik ļoti nožēloju,ka toreiz tā kārtīgi nenoignorēju viņa piesātinātās vēstules, bet arī to vairs neteikšu ne sev un nevienam
es tik daudz ko gribētu pateikt, bet teikt kaut ko vairs nav jēgas..vārdi ir kā mākoņi, pieskaros tiem un tie izplūst neesībā...
..mēs nesaprotam viens otra jokus. kad viņš smejās, man šķiet ka man pazūd spēki un mutē čība iesprūdusi,kad es smejos, viņš top pārpārēm nopietns un neizpratnes pilns
mēs vispār viens otrā tik daudz ko neizprotam un nemaz nevēlamies to mainīt. bet to arī visdrīzāk nav vērts darīt.
man tracina viņa kategorisms, tiešums, vulgārā atklātība, kura reizēm mijas ar dažām perversām niansēm, paviršība, spontānums, jūtīgums utt. Mani lauž uz pusēm sajūta, ka reizēm pēc sarunām jājūtas kā pēdējai muļķei, viņā nav ne smalkjūtības, ne vēlēšanās mani saprast, ne tāda patiesa maiguma. Cold feelings everywhere.
un viņu tracina mana nenoteiktība un neizlēmīgums, ne līdz galam izteiktais, noklusētais, kaut kāds iztēlotais pareizums, nespēja pārvarēt daudzas robežas, spontānums, jūtīgums, ātrās garastāvokļa maiņas, pēkšņā klausules nomešana utt
mēs abi esam neaprakstāmi egoisti. nevēlamies neko darīt, gaidam nezin kādas kalnu gāšanas no otras puses.
divi tādi negatavi, zaļi kastaņi ar asum asām adatām uz visām pusēm izvērstām...
bet par visu visvairāk es nesaprotu to kas liek man par viņu domāt simtām reižu dienā, simtām reižu aplūkot visus viņa n-tos profilus dažādos portālos un domāt,domāt,domāt!!!sapņot un fantazēt tik daudz, ka jau nelabi metas.
kapēc?
vienkārši jūtos kā nožēlojama idiote.
23:43
pretīga realitātes banālā pompozitāte