Kathe Kollwitz

20. Februāris 2010

12:52

arvien garām un garām
neaizskardamies
arvien tālāk un tālāk
neatskatoties

saltuma un gurdena līdzsvara laiks


13:31

es nemēdzu cilvēkiem jautāt-vai viņi pēc manis ilgojas un man nepatīk, ja to jautā man.
ja es pēc kāda ilgojos,tad pati to pasaku.

15:48

nē, tomēr ne vienmēr.
biežāk es tomēr paturu domas pie sevis.
un visbiežāk es klusēju tieši tad, kad iekšā sakāmā bezgala daudz

15:57

lēnā degšana
laika plūsmas radītā izsīkšana
(..)
Bet vispār šī vieta ir neiztaisīta un tukša
(..)
Tu nemitīgi uzduries pagātnes pēdām
tīrot skapjus, atrodi vecus žurnālus un vēstules
un atceries to sajūtu toreiz
tajās vasarās
un nez kura gada bērns pamostas tevī un izbrīnā lūkojas apkārt
Ak, kungs, vai tiešām esmu dzīvojis šo dzīvi?

16:09 - XXXX

Skūpsti mani augstu virs pilsētas
 tīrā kobaltā un cinka baltumā.
Virs maģistrālēm un kvartāliem, virs
 tirdzniecības centriem, krustojumiem.
Virs kaiju izsalkuma dejām.
Negribu vairs redzēt izsalkuma dejas.

/R.M./


Powered by Sviesta Ciba