|
16. Jul 2009|22:15 |
nekad un nekādīgi neesmu spējusi un arī nespēšu saprast tos čelovēkus, kuri visu cauru gadu atsakās no sev tīkamām lietām, lai reizi gadā aiztestos uz kaut kādu svešu valsti, kur šamie nekā nepazīst, valodu nezina un tamdēļ arī klīst pa to svešo valsti kā pazaudējušies, stulbām, plati ieplestām acīm, meiko fotogrāfijas kuras 1:1 ir vienādas ar viņu pašu radu/kaimiņu/draugu/kolēģu, kuri bijuši tais pašās vietās sabildētajām fotkām un kuri, atgriezušies no sava ikgadējā ārzemju vojāža, atkal sāk krāt naudiņu nākamgada vojāžam un atkal, loģiski, veselu gadu atsakās no sev tīkamām lietām...
kad tādam čelovēkam pajautā kaut ko par paša dzimto latviju, šams blisina tikpat stulbas kā savos ārzemju vojāžos ačeles un nekā, nekā interesanta nespēj par savu dzimto zemi pastāstīt...
bet Latvijā interesantums ir uz katra soļa.. un bieži vien to interesantumu var iegūt par salīdzinoši nelielām naudiņām - čista benzīnam tikai - un braukt un braukt un skatīties, un smieties un smieties un pārsmieties par mūsu seņču atraktivitāti un dzimtās valodas bagātības un dziļuma izpratni....
ceļa rādītājs uz Rīgas-Liepājas šosejas...
|
|