|
31. Maijs 2009|15:30 |
mēs nācām no tirgus un uz tā celma gulēja K.Marksa "Kapitāls"...
es pajautāju: - "Tu negribi to paņemt sev?"
viņš brīdi padomāja un atbildēja: - "Es neesmu lasījis šo grāmatu. Varētu būt interesanti.", un paņēmis sējumu iespieda to sev padusē, jo rokas viņam bija aizņemtas ar nesamajiem...
tikko pamanīju šo grāmatu uz atpūtas krēsla atzveltnes un padomāju, ka tas cilvēx, kurš nolika to uz tā celma rīkojās visnotaļ saprātīgi un ar cieņu pret jēdzienu "grāmata"... dažreiz, ejot garām pagalma miskastei es redzu tur izmestas grāmatas, bet es nekad neesmu piebremzējusi, lai aplūkotu kādi šedevri vai galīgi nevērtīgi papīru blāķi tur ir izmesti, jo pati doma, ka kaut ko tādu kā grāmata man būtu jāvelk ārā no miskastes mani šķebina.. man pašai vienas sekcijas apakša ir pilna piestūķēta ar to, ko es nekad vairs nelasīšu, bet man rokas neceļas izmest tās ārā miskastē, jo grāmata (jebkura!) priekš manis ir kaut kas pārāk vērtīgs, lai beigtu savu mūžu miskastē, krāsnī vai ugunskurā...
uz lasāmā krēsla un riteņgaldiņa man pašlaik ir kādas pāri 20 grāmatas, kuras man vēl jāizlasa un kurām es nespēju atrast laiku...
mēs nācām no tirgus un uz tā celma gulēja K.Marksa "Kapitāls"... |
|