| |
[1. Okt 2008|22:29] |
post scriptum
Skujām nobārstītu taku
Aiziet tava māmuliņa
Meklēt seno zelta saktu –
Sauli, mūža noslēgumam.
Aiziet klusi, nemanāmi,
Nepamājot pat ar roku.
Tikai skropstu galos redzi
Viņas kādreizējos smieklus,
Tikai kapu priedēs dzirdi
Viņas maigo, mīļo balsi.
Aiziet tava māmuliņa
Skujām nobārstītu taku... |
|
|