| Ivars Kalviņš II |
14. Jan 2012|22:18 |
Es jūtu, ka mans pienākums ir rakstīt otro daļu, jo žurnāls "Mistērija" mani apgaismoja par nepiedodamiem caurumiem pirmajā daļā. Analfabētiska attieksme pret evolūciju un ticība ekstrasensiem? Tie ir absolūti nieki salīdzinājumā ar to, ka viņš ir gandrīz nospiedis cilvēku ar savu "lauku"! UN redz auras, UN sajūt "vietas organismā, kurās kaut kas nav kārtībā", UN dancina rīkstītes, UN meditējot dodas garu pasaulē. Ja viņš gribētu piedalīties JREF Million Dollar Challenge, viņa galvenā problēma būtu izvēlēties, kuru superpoweru demonstrēt.
Protams, sākumā viņš ir bijis "pilnīgs nihilists" (un kā gan mēs varētu tam visam neticēt, ja tas ir pārliecinājis pat tādu rūdītu skeptiķi kā Ivaru Kalviņu?):
Žurnāls Zinātne un Tehnika bija sarīkojis ekstrasensu un zinātnieku tikšanos. Devos uz turieni kā pilnīgs nihilists. Liftā uzmanību piesaistīja kāds vīrs, jo bija ierāvies pašā stūrī. Pie sevis nodomāju – vai tik šis nav viens no tiem purva dīvainīšiem. Jā! Viņš iet turpat kur es. Smīkņāju par visiem, līdz šis pats kungs saka –jums pašam ir šādas spējas. Smejoties prasu: „Kā tad jūs to zināt?” Viņš atbild: „Jūs mani ar savu lauku gandrīz liftā nospiedāt!” Pēc tam bija vēl dažādi gadījumi, pēc kuriem pārliecinājos, ka manas izjūtas tiešām ir objektīvas. Rīkstītes arī griezās. To nevarēja noliegt.
Viņš laikam ir pirmais cilvēks, ko redzu sadistiski saprecinām Young Earth UN Old Earth kreacionismu, lai dzemdētu kaut ko attāli līdzīgu Day-age kreacionismam ārkārtīgi kroplā formā. Viņš uzskata, ka Zeme ir gan 6000 gadu, gan dažus desmitus miljonu gadu veca (un, jā, es labprāt gribētu redzēt, kāpēc viņš ir izvēlējies tieši dažus desmitus miljonu gadu, nevis kādu citu arbitrāru skaitli). Ir grūti pateikt, vai viņa pievēršanās ķīmijai ir lielāks zaudējums fizikai, vēsturei vai bioloģijai:
Bībelē ir skaidri norādīts, cik gadu ebreji pavadīja Ēģiptē, taču jūs varat sarēķināt, cik ilgi viņi tur bija faktiski. Jūs konstatēsiet, ka abi šie skaitļi ir atšķirīgi. Tikai nesakāt, ka ebreji neprot rēķināt. Manā izpratnē skaidrojums ir elementārs. Ja Visums izplešas un kustas ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam, tad jebkurš palēninājums izmaina laika ritējumu, tas kļūst raitāks. Ja mūsu laiks kļūst straujāks, esošā gada garums ir vienas minūtes vai sekundes vērts 10 000 gadu atpakaļ. Ne velti relativitātes teorija vēsta – ja kustaties tuvu gaismas ātrumam, tad, tam palēninoties, laika tecējums paātrinās un otrādi, ja pārvietojaties gaismas ātrumā, laiks apstājas. Šādi Bībelē varat redzēt tiešu relativitātes teorijas izpausmi. Varbūt tiešām tie 6000 gadi, minētais Zemes vecums Bībelē, atbilst dažiem desmitiem miljonu gadu mūsu zinātnes izpratnē. Tagad iepriekšējos periodus mērām ar šīsdienas gada garumu, bet, ja tas saraujas, tad pagātnē gads varēja būt stipri lielāks. Arī pētot dzīvo organismu uzbūvi, man top skaidrs – dzīvība nevar rasties nejauši.
Ja katra jaunā suga būtu labāk piemērota izdzīvošanai apkārtējā vidē, tad, izņemot cilvēku, apveltītu ar saprātu, visa evolūcija vestu pretējā virzienā. Jebkurš mikrobs būtu dzīvotspējīgāks par ikvienu pērtiķi. No vīrusa izcēlās baktērija! Lielāku muļķību nav iespējams izdomāt, bet to attīsta. Kādēļ? Tāpēc, ka vīruss nevar vairoties bez baktērijas.
Es labprāt pareflektētu par frāzi "esošā gada garums ir vienas minūtes vai sekundes vērts 10 000 gadu atpakaļ", bet man ir bail, ka pārmērīgās pašreferences un dažādie laika "ātrumi" viena vienīga frame of reference ietvaros apskādēs the very fabric of reality.
Jā, grūti iedomāties kādu, kurš būtu vēl piemērotāks pārstāvēt zinātni.
|
|