|
24. Feb 2008|00:51 |
|
Hmm, varbūt varētu to nosaukt par valodas līdzekļu interpretācijas režīmu vai ko tādu. Proti: ja, piemēram, ilgi lasu atklāti demagoģisku tekstu, kam jau pa gabalu lec ārā "slīdīgi" izteikumi vai atklātas manipulācijas ar faktiem, pēc tam ir patiešām dīvaini lasīt tekstu, ko ņemu nopietni, – jebkādas divdomīgas, nekonkrētas, aizplīvurotas vai citādi šaubīgas vietas automātiski raisa skeptisku reakciju. Tāpat bijis arī pēc anekdošu lasīšanas – visur gribas meklēt punch line. |
|