|
19. Dec 2008|23:55 |
Jā, man jau likās, ka kāds to noteikti uztvers tieši šādi.
Kā norādīju savā pirmajā ierakstā, es runāju specifiski par apgalvojumiem, kas ir nekonkrēti, nepamatoti (un nepamatojami), par kuriem ir iespējams diskutēt tikai vērtību aspektā vai nekonkrētības dēļ nav iespējams diskutēt vispār (sal. „cilvēkiem ir tiesības uz dzīvību”). Šeit minētajiem apgalvojumiem tu vari nepiekrist (laipni lūgts), taču ir skaidrs, ko es ar tiem domāju un — jo svarīgāk — kādā veidā iebilst. Tas, ka pārapdzīvotības dēļ sarūk pieejamo resursu daudzums, gan varbūt nav gana konkrēti, taču nav arī "īss, kodolīgs izteiciens ar filozofisku domu", lol.
Turklāt tu, izskatās, esi palaidis garām galveno pointu: lai runātu par ētikas jautājumiem, nav jāizvirza vispārīgs apgalvojums (tā reducējot diskusiju tikai uz šī apgalvojuma vai sliktākajā gadījumā — tā nozīmes apspriešanu), bet jāatrod veids, kā apspriežamo pamatojumu kopumu paplašināt un konkretizēt, nodrošinot iespēju viedokli pārskatīt gan tad, ja mainās kādi apstākļi, ir pieejama jauna informācija v. tml., gan tad, ja mainās izvirzītās vērtības. |
|