par visa pastāvošā veltīgumu - 6. Janvāris 2010 [entries|archive|friends|userinfo]
tanstaafl

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

6. Janvāris 2010

[6. Jan 2010|21:07]
Guntim Berelim pirms kāda laika ir izdevies uzcept tiešām dīvainu (un, galvenais, man šķiet, ka pamatā nopietni domātu) savārstījumu par citvalodu īpašvārdu latviskošanu. Neiešu jūs apgrūtināt ar gariem komentāriem, bet divus fragmentus tomēr citēšu.

Kolorīta labad vēl iedomāsimies, ka šis brits ir rakstnieks Ian McEwan, kurš, ieradies Latvijā, jūtas stipri samulsis, uz reklāmas plakāta ieraudzīdams, ka patiesībā viņš ir Ians (starp citu, kāpēc gan ne latviešu prātam, mēlei un, galvenais, tradīcijai pakļāvīgākais Jānis?) Makjuans no Anglijas. Tikpat apmulsis justos arī amerikānis Chuck Palahniuk – Čaks Palanjuks – vai, pasargdies, francūzis Michel Houllebecq, latviskoto Elementārdaļiņu un Platformas autors, kurš droši vien nesaskatītu nekādu saistību starp sevi un mīklaino Mišelu Velbeku, kas lasāms uz grāmatas vāka.

Jā, visi, sākot ar mistisko britu un beidzot ar Velbeku, bez šaubām, būtu sašauti, uzzinot, ka ne visās valodās valstu nosaukumi un vārdi tiek atveidoti vienādi. Man pat bail iedomāties, kā Palanjuks jūtas Krievijā, kur viņš savu vārdu droši vien vispār nevar izlasīt! Es domāju, tas ir lielisks arguments par labu valodas sistēmas maiņai (un krieviem, ķīniešiem u. tml. vajadzētu nopietnāk padomāt par savu alfabētu).

Katalānijā atrodas pilsētiņa, katalāniski – Girona. Spāņi to raksta kā Gerona. Atšķirība tikai vienā burtā, taču, ja mēs atbilstoši fonētiskajai rakstībai pārceļam no katalāņu valodas, sanāk Žirona; no spāņu – Herona. (..) Spānija diezgan neiecietīgi uztver Katalānijas neatkarības tendences, tāpēc rodas jautājums, ko ar Žironu/Heronu iesākt oficiālos dokumentos. Rakstīsi „Žirona” – un ar šo žestu lielajai Spānijai apliecināsi, ka atbalsti Katalānijas neatkarību. Rakstīsi „Herona” – un tādā gadījumā deklarēsi, ka Spānija tiesīga okupēt mazo Katalāniju (diez vai kārtīgs letiņš justos laimīgs, dzirdot, ka Daugavu dēvē par Zapadnuju Dvinu, Daugavpili – par Dvinsku vai Cēsis – par Vendeni).

Tātad — ja mēs Katalonijas pilsētas latviskajam nosaukumam par pamatu ņemsim katalāņu valodu, kas, jāpiezīmē, ir viena no Katalonijas oficiālajām valodām un vienīgā Katalonijas pamatizglītības ieguves valoda, Spānija, bez šaubām, uzmetīs lūpu un saraus ar Latviju visas saites; ja par pamatu ņemsim spāņu versiju, apvainosies katalāņi, kas tā vien raujas atbrīvoties no spāņu "okupantu" jūga (pēc 2007. gada datiem tieši 13,5% katalāņu vēlas neatkarību no Spānijas). But wait! Arī tad, ja mēs rakstīsim Girona vai Gerona, mēs taču izvēlēsimies katalāņu/spāņu variantu. Sekojot Bereļa "neaizvainošanas" loģikai, tad jau labāk tomēr lietot "Žironu" vai "Heronu" (vai kādu nosaukumu, kura izcelsmi pēc iespējas grūtāk identificēt), lai spāņi un katalāņi vismaz nesaprot, kurai no karojošajām pusēm mēs pieslienamies.

P. S. Saku "Vendene", domāju — "Vācija ir tiesīga okupēt mazo Latviju".
Link10 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 6. Janvāris 2010 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]