| Gēns no Mazsalacas |
[17. Maijs 2009|00:38] |
"Katrai tautai ir savs jumta leņķis zem zvaigznēm, es atkārtoju: savs jumta leņķis. Stāsta, ka no šī leņķa ir atkarīgs enerģijas veids, kādu mēs saņemam no Visuma." ("Es esmu latvietis")
"Re, kristīja bērniņu. Vīrs ir latvietis, sieva – zviedriete. Mums ir svarīgi, lai gēns atnāk mājās bagātāks."
"Jūs, pirmie, otrie un trešie dēli – Bierni, Lipsti un Antiņi –, tā nav nelaime, ja jūs izprecināsit savus dēlus un meitas citās tautās. Nelaime būs tad, ja jūs nenotrāpīsit to skaisto brīdi, kad jūsu mazais rads, puslatvietis, pēkšņi gribēs kļūt par latvieti. Kā viņa, jaunprecētā, teica – lai viņš pats izšķir? Bet jūs palīdziet! Kad viņos pamostas vectētiņa vai vecmāmiņas gēns no Mazsalacas, Neretas, no Nīcas... Palīdzi, spēlmani! Palīdzi, spēlmani!" (arī) |
|
|