(no subject)
« previous entry | next entry »
Jan. 9th, 2015 | 09:36 pm
Neesmu šīs lapas daiļrunīgākais pārstāvis, tādēļ teikšu:
1) Labi.
2) Nujā, ir ok.
Tomēr, ar lielu emocionālu patvaļību, atļaušos bilst vēl ko.
Pirmkārt, viena mana paziņa ir stāvoklī. Nujā, ir ok. Apsveicama lieta. Jautājums - a nahuj publicēt bildes, kurās viņa ir puskaila? Vot šito es nekad neesmu sapratis - tā ir ļoti intīma lieta, ar kuru dalīties varētu ar tuvākajiem cilvēkiem (pat atļaušos teikt tikai ar savu topošā bērna tēvu), bet ne jau nu ielikt fb sevi ar lielu vēderu, ģērbušos kkādā indiešu tautas tērpā (ar Indiju viņai nav nekāda sakara). Nu lūk, un tātad nākamais jautājums - kāpēc sievietēm vajag kkādu sabiedrības atzinību par to, ka viņas ir stāvoklī? Tas kkādā mērā apliecina tavu sasniegto sabiedrības statusu? Jo nu citu izskaidrojumu es tam neredzu. Tas nav pat ētiski vai jebkādā mērā vizuāli baudāms skats. Protams, var teikt, ka nekas nav skaistāks par sievieti gaidībās, taču, būsim reāli - ir, un ir ļoti daudz skaitākas lietas. Es nerunāja par katra paša personisko pieredzi, kurā katra paša sieviete stāvoklī ir skaistākais, kas var būt, bet nu come on, cik ļoti tas interesē citus?
Otrkārt, vēlos izteikt savu kontraversiālo skatījumu uz alkohola patēriņu. Iedomāsimies, ka no diviem cilvēkiem, kuri ir kopā, tikai vienam patīk iedzert. Un ar iedzeršanu es domāju pieklājīgo vienas vīna pudeles normu nevis shitface drunk un apvemtus radiatorus. Jautājums šeit - cik ētiski būtu dzert tikai vienam cilvēkam, ja otram tas izraisa ļoti lielas pretrunas (attiecībā pret savām ētiskajām normām)? Principā, es teiktu, ka nahuj sevi ierobežot - alkoholu visiem un miers uz zemes. Bet tad es atceros tik daudz brīžus, kad šis "alkohola dzērājs" (ai ko tur daudz, es), ir pamodies no rīta ar bezbožnajām paģirām un nodomājis - fuck it, nekad vairs. Un visus pārējos awkward brīžus, kad esmu sastrādājis kkādas huiņas, par kurām man pašam ir ļoti daudz ētiskas dabas jautājumu, un padomāju - ok, patiesībā, šī alkoholiskā atturība ir ļoti apsveicams solis. Ja neskaita tādus svētkus kā Jāņi, dzimšanas dienas un Jaunais gads, kad alkohols ir gandrīz vai must have. Tajos brīžos, dzerot Mežezera šampi, es domāju - a nahuj?
Tas tā, nelielai alkoholiskai atkāpei. Jo lai arī cik labi jebkurš alkohola patērētājs, t.sk. es, apzinātos - ja ir laba kompānija, alkohols nav nepieciešams; ja ir labs pasākums, bez alko var iztikt utt., būsim reāli - ir vietas un brīži, kad alkohols to visu padara labāku. Tā vnk ir. Varētu teikt to pašu par cigaretēm, bet tad atkal - tas tomēr pārāk bojā veselību. Līdz ar to, vēl jo apsveicamāki ir cilvēki, kuri nesmēķē. Tiešām, respect. Es arī tā gribētu.
Treškārt, slidenā eja pie Omas Briljanta. Vnk pizdeec. Principā nav daudz, ko teikt par to. Gandrīz notvērām unikālu brīdi, kad žīds paslīdēja uz tās, bet tomēr, maita, noturējās. Kas liek jautāt - kāpēc? Vai tā bija cepure? Vai varbūt bakeņu neizjaucamais līdzsvars? Huj viņu zin. Taču skaidrs ir viens - žīds ļoti laicīgi pagāja malā. Citi gan nē. Citi, kā parasti mirstīgie, paslīdēja tieši uz paša galiņa (tieši tā), un, ļoti neveikli cenšoties noturēt līdzvsaru, nopisa tieši uz sāniem. Ko lai saka. Diezgan smieklīgi. Vēl jo vairāk smieklīgi, jo man kājās bija gumijnieki un, ejot uz mašīnu, pats gandrīz nopisu tieši uz sejas.
Man šķiet esmu pateikusi par daudz. Liekvārdība. Labi.
1) Labi.
2) Nujā, ir ok.
Tomēr, ar lielu emocionālu patvaļību, atļaušos bilst vēl ko.
Pirmkārt, viena mana paziņa ir stāvoklī. Nujā, ir ok. Apsveicama lieta. Jautājums - a nahuj publicēt bildes, kurās viņa ir puskaila? Vot šito es nekad neesmu sapratis - tā ir ļoti intīma lieta, ar kuru dalīties varētu ar tuvākajiem cilvēkiem (pat atļaušos teikt tikai ar savu topošā bērna tēvu), bet ne jau nu ielikt fb sevi ar lielu vēderu, ģērbušos kkādā indiešu tautas tērpā (ar Indiju viņai nav nekāda sakara). Nu lūk, un tātad nākamais jautājums - kāpēc sievietēm vajag kkādu sabiedrības atzinību par to, ka viņas ir stāvoklī? Tas kkādā mērā apliecina tavu sasniegto sabiedrības statusu? Jo nu citu izskaidrojumu es tam neredzu. Tas nav pat ētiski vai jebkādā mērā vizuāli baudāms skats. Protams, var teikt, ka nekas nav skaistāks par sievieti gaidībās, taču, būsim reāli - ir, un ir ļoti daudz skaitākas lietas. Es nerunāja par katra paša personisko pieredzi, kurā katra paša sieviete stāvoklī ir skaistākais, kas var būt, bet nu come on, cik ļoti tas interesē citus?
Otrkārt, vēlos izteikt savu kontraversiālo skatījumu uz alkohola patēriņu. Iedomāsimies, ka no diviem cilvēkiem, kuri ir kopā, tikai vienam patīk iedzert. Un ar iedzeršanu es domāju pieklājīgo vienas vīna pudeles normu nevis shitface drunk un apvemtus radiatorus. Jautājums šeit - cik ētiski būtu dzert tikai vienam cilvēkam, ja otram tas izraisa ļoti lielas pretrunas (attiecībā pret savām ētiskajām normām)? Principā, es teiktu, ka nahuj sevi ierobežot - alkoholu visiem un miers uz zemes. Bet tad es atceros tik daudz brīžus, kad šis "alkohola dzērājs" (ai ko tur daudz, es), ir pamodies no rīta ar bezbožnajām paģirām un nodomājis - fuck it, nekad vairs. Un visus pārējos awkward brīžus, kad esmu sastrādājis kkādas huiņas, par kurām man pašam ir ļoti daudz ētiskas dabas jautājumu, un padomāju - ok, patiesībā, šī alkoholiskā atturība ir ļoti apsveicams solis. Ja neskaita tādus svētkus kā Jāņi, dzimšanas dienas un Jaunais gads, kad alkohols ir gandrīz vai must have. Tajos brīžos, dzerot Mežezera šampi, es domāju - a nahuj?
Tas tā, nelielai alkoholiskai atkāpei. Jo lai arī cik labi jebkurš alkohola patērētājs, t.sk. es, apzinātos - ja ir laba kompānija, alkohols nav nepieciešams; ja ir labs pasākums, bez alko var iztikt utt., būsim reāli - ir vietas un brīži, kad alkohols to visu padara labāku. Tā vnk ir. Varētu teikt to pašu par cigaretēm, bet tad atkal - tas tomēr pārāk bojā veselību. Līdz ar to, vēl jo apsveicamāki ir cilvēki, kuri nesmēķē. Tiešām, respect. Es arī tā gribētu.
Treškārt, slidenā eja pie Omas Briljanta. Vnk pizdeec. Principā nav daudz, ko teikt par to. Gandrīz notvērām unikālu brīdi, kad žīds paslīdēja uz tās, bet tomēr, maita, noturējās. Kas liek jautāt - kāpēc? Vai tā bija cepure? Vai varbūt bakeņu neizjaucamais līdzsvars? Huj viņu zin. Taču skaidrs ir viens - žīds ļoti laicīgi pagāja malā. Citi gan nē. Citi, kā parasti mirstīgie, paslīdēja tieši uz paša galiņa (tieši tā), un, ļoti neveikli cenšoties noturēt līdzvsaru, nopisa tieši uz sāniem. Ko lai saka. Diezgan smieklīgi. Vēl jo vairāk smieklīgi, jo man kājās bija gumijnieki un, ejot uz mašīnu, pats gandrīz nopisu tieši uz sejas.
Man šķiet esmu pateikusi par daudz. Liekvārdība. Labi.