| 9:00a |
priekšniece izlasīja man uz kabineta durvīm Šagāla "work isn't to make money. you work to justify life" un teica, ka nepiekrīt, jo viņasprāt, "life manifests itself through work", tipa, ka darbs ir dzīves apliecinājums vai dzīves augstākā forma. skatoties uz viņu, grūti nepiekrist. viņas attiecības ar darbu ir vētrainas. viņa ir vienlaikus kompetenta un fokusēta un reizē haotiska un kaislīga. ik pa laikam aizraujas atkal ar kādu jaunu ideju, visiem liek to darīt, tad nogurst un pamet novārtā, bet pati to nepamana. bet to, kas var izbojāt pat visforšāko darbu - organizatoriska un tehniska plānošana lai sniegtu vairāk drošības - viņa vienkārši NEDARA un principā pieņem, ka visiem 100% var uzticēties un visu ļaut darīt. tāpēc mūsu nodaļā katrs strādā kā grib. viņai šķiet, ka viņa ir izdarījusi savu darbu, izvēloties cilvēku, ko pieņemt darbā. sapulces ir tikai par vīzijām un prioritātēm. citreiz tu paniko, ka nekas nav izdomāts, ka tu nekad to neesi darījis, un ka vajag kārtīgi paskaidrot, piemēram, tagad man tā misija uz Ukrainas vēlēšanām, kas būs mīnu lauks, gan iekšēji, gan ārēji, bet viņa vnk saka - ja tev konkrēti būs problēmaa, zvani. un nav šaubu, ka viņa cels tel. naktī vai brīvdienā, pussekundē sapratīs un trīs vārdos pateiks labāko risinājumu un vēl uzmundrinās un paprasīs kādi Kijevā saulrieti. taisnība arī ir tā, ka, ja sāks skaidrot sistēmu un hierarhiju un nerakstītos likumus, laika strādāt vairs nebūs. tāpēc darba uzsākšana šajā nodaļā ir traumatiska un vienlaikus ļoti piepildoša. |