| 10:22p |
neaizgāju uz nekādu lekciju, jo agri no rīta piezvanīja tante, kuras dzīvokli es gribēju īrēt, un pateica, ka ir viņu jau vakar izīrējusi, jo atnākuši cilvēki, kas bijuši gatavi ievākties uz karstām pēdam. acis bija plaši vaļā un diena sadirsta līdz vakaram. tante laikam aiz vecuma nebija sapratusi, ka ir solījusi man piezvanīt, ja kāds vēl uzrodas un tad es vākšos iekšā uz karstām pēdām. tas dzīvoklis bija patiešām ļoti ļoti skaists. ar nenormāli augstiem griestiem, terasi, vecām mēbelēm un vēl lēts. tātad šodien atkal atgriezos dzīvokļa meklētāja režīmā, pa visu mazliet pastaigāju pa labākajām pilsētas vietām un kafejnīcās palasīju Villette. Diezgan jauka 19. gadsimta lubene, ne ko pieņemt, ne atņemt, un tā britu aristokrātu tiešā runa!
sāku pamazām ieraudzīt Briseles labās puses. sāku jau vakar vakarā, kad ar vienu darbabiedreni aizgājām iedzert vienu dzērienu. vārdusakot, klausās mani uzmanīgi: Briselē ir vairākas nenormāli foršas kafejnīcas, uz kurām neiet tūristi un kur ir laba savējo sajūta. viņām parasti tikpat kā nav izkārtnes un iekārtojums ir pārvienkāršs. viņas var pazīt pēc tā, ka tur ir ļoti daudz patīkama izskata cilvēku, ar kuriem gribētos iepazīties. parasti tur ir pārpildīts un vietu var dabū tikai ja mazliet pastāv un pagaida, kamēr apkārt ir ļoti daudz pilnīgi tukšu iestādījumu (kuros nekādā gadījumā nedrīkst iet). te nav tik droši kā Rīgā, te ir tikpat nedroši kā Venēcijā un Ņujorkā. |