Aadas Zirgs bija nodziivojis beernistabaa ilgaak par visiem. Vinjsh bija tik vecs,ka vinja bruunais teerps bija viscaur salaapiits,viiles bija redzamas un dalja vinja astes saru sen bija izrauti un izlietoti krelliishu izgatavoshanai. Vinjsh bija gudrs un pieredzeejis veselu virkni mehaanisko rotaljlietu,kuru ierashanaas bija lepna,bet driiz vien taas ar salauztaam atspereem aizgaaja nebuutiibaa. Vinjsh saprata,ka taas bija tikai rotaljlietas,kas nekad nekljuus par kaut ko vairaak. Beernistabas magjija ir diivaina un briinishkjiiga, un to izprot tikai taas speeljmantinjas,kas ir vecas un gudras kaa Aadas Zirgs.

"Ko noziimee IISTS?" Trusiitis jautaaja kaadu dienu,kad abi guleeja uz beernistabas griidas un Nena veel nebija ienaakusi sakaartot mantas. "vai tas ir tad,kad tev iekshaa kaut kas duuc un kustas?"

"Tam nav nekaada sakara ar to,kaa tu esi pagatavots," atbildeeja Aadas Zirgs. "Tas ir kaut kas,kas ar tevi notiek. Kad beerns tevi ljoti, ljoti miil,nevis tikai speeleejas ar tevi,bet PATIESHAAM miil,tad tu kljuusti iists."

"Vai tas saap?" gribeeja zinaat Trusiitis.

"Dazhreiz," atbildeeja Aadas Zirgs,jo vinjsh vienmeer teica taisniibu. Tomeer piebilda:"Kad tu esi iists,tev nav nekas pretii,ja saap."

"Vai tas notiek uzreiz,kaa tad,kad tevi uzvelk," turpinaaja jautaat Trusiitis, "vai mazpamazaam?"

"Tas nenotiek uzreiz," saciija Aadas Zirgs. "Tu taads kljuusti pamazaam. Tas prasa ilgu laiku. Taapeec ar cilveekiem tas nenotiek biezhi,jo cilveeki viegli luust,tiem ir asas malas un ar tiem jaaapietas uzmaniigi. Parasti liidz tam laikam, kas tu esi kljuvis iists, lielaaka dalja no tavas spalvas ir nomiileeta nost, tavas acis neturas savaaas vietaas, tavas lociitavas ir kljuvushas valjiigas, un tu izskaties pavisam slikti. bet tam vairs nav noziimes,jo,kad tu esi kljuvis iists,tu vairs nevari buut negliits. Iznjemot to cilveeku aciis,kuri nesaprot."