Vienkārši runā, un lai runā, ja grib, tādi tie cilvēki ir.

Bet jautājums "ko par mani padomās" būtībā ir tikai iespējama mana pašpietiekamības vai atkarības no citiem cilvēkiem, precīzāk, no viņu viedokļa problēma.
Personiski ar mani ir tā, ka man ir svarīgs tikai to cilvēku viedoklis par mani (ieskaitot apģērbu utml.), kuri man pašam ir svarīgi kā cilvēki. Rezultātā tam nav nekādas nozīmes, jo mani patiesie draugi ir pietiekami toleranti, lai pieņemtu mani tieši tādu, kāds esmu.

Ja ko nesaproti, der atcerēties, ka dzīve patiesībā ir ļoti vienkārša :)

(Reply to this) (Thread)

it kā, jā - ir svarīgs tikai to cilvēku viedoklis, kas pašam svarīgi kā cilvēki.. bet (!) ir tāda lieta, ka cilvēki, izplatot savu viedokli, ietekmē arī citu cilvēku viedokli, turklāt tādu cilvēku, kas tieši vai netieši var ietekmēt manu ikdienu (tur darba kolēģi, piemēram)..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, jā, un kā vēl var ietekmēt :) bet tāda ir dzīve. Varam skatīties, ko paši varam ietekmēt, darīt to, ko vēlamies un spējam, un, protams, jebkurā gadījumā mēs visi (es ceru) mācāmies un kaut ko iegūstam no jebkuras situācijas, lai cik labi/slikti konkrētā situācija neizskatītos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas, protams :) arī slikta pieredze ir pieredze. Tomēr pašā pamatā ir ļoti interesanti atklāt, ka tiešām ir cilvēki, kam dzīves pamats ir citi cilvēki :D

iedomājies - ir pārītis, kas lielāko daļu no savām sarunām apspriež kāda cita cilvēka ikdienu :) sava dzīve tādam pārim?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielā mērā man laimējās piedzimt tādā disfunkcionālā ģimenē. Tā ka redzi, tomēr viens normāls cilvēks galu galā izauga :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu laikam jau - ja cilvēkiem labi, tad man par to nebūtu jāstreso :D vienkārši nošokēja tas apmērs :)

(Reply to this) (Parent)