Man liekas, ka daudziem ir līdzīgi. Būtībā laika īsti nepietiek. Pavisam nepietiek. Un ja tā pa īstam strādā, tad arī hobijiem diez ko nav laika... Manā gadījumā laika nepietiek, piemēram, gulēšanai.

Vai tā ir pareizi? Nav gan. Vienā brīdī, kādā dzīves solīti apstāsies un domāsi, vai ir vērts? Kam tad tas viss, ja viss pārējais (ne mazāk svarīgais) paliek aiz muguras? Vai gribēsies reiz atcerēties - jā, 20 gados es to vien darīju, kā strādāju un mācījos...

Bet vār jau būt, ka tikai man mēdz būt tādas pārdomas :))

(Reply to this) (Thread)

nu ir pārdomas, par jebko.. bet interesantākais ir tas, ka jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt.. protams, ir lietas, kas paliek ārpus kadra. un, protams, ir momenti, kad viss apriebjas.

bet - patīkami ir tad, kad apzinies - cik daudz laba tomēr ir noticis :))

(Reply to this) (Parent)