Tiem, kam interesanti palasīt šo to nopietnu mazliet nenopietnā pasniegšanas veidā:
Miklie sapņi
Normunds Naumanis
SEX industrija
Aiz kalniem nav vēlēšanasSaeimā , un visas partijas kā aptrakušas meklē priekšvēlēšanu kampaņai lokomotīves. Ar lokomotīvēm parasti saprot tādus cilvēkus, protams, vēlams personības, kuriem piemīt zināma publiska harizma un ar kuriem kā māneklīšiem zīdaiņus varētu apmuļķot potenciālo vēlētāju savu izvēli izdarīt par labu tam vai citam partijas sarakstam. Mīts, ka šīs lokomotīves patiešām ir "partijas gods, prāts un sirdsapziņa", lai paliek īpaši naivo apziņā, — galvenais ir reklāmas radītais efekts, kuram jānostrādā refleksu līmenī vēlēšanu kabīnē.
Sapnis nr.1. Partija X vēlēšanu aģitācijai nolīgst PR firmu, kura iesaka elementāru recepti, kā ideāli iedarboties uz elektorātu: plakātos par lokomotīvēm alias reklāmas sejām izmantot valsts visseksīgākos, simpātiskākos cilvēkus. Katrai mērķauditorijai savus (tiek veikts attiecīgs monitorings). Un sākas neiedomājama grūstīšanās Latvijas "smalko aprindu" dzīvnieciņu stallī: kurš tad atbildīs vēlēšanu galvenā sekssimbola tēlam? Plastiskās ķirurģijas nozare zeļ, dr.Zaržeckis & Co kļūst par miljardieriem. Ajūrvēdu, šeipingu, bodībildingu u.tml. treniņzālēs rindā jāpierakstās savlaicīgāk nekā pie ES naudas sadales. Tak viss nav tik vienkārši, jo, kā smejies, pat ar miljonu zirgaģīmi un jo sevišķi trulu acu skatu nenomainīsi. Ne velti vectētiņš Zīgmunds teica, ka cilvēka seksuālās pievilcības un atraktivitātes noslēpumi ir neizdibināmi, un ar šo problēmu krāmējās visu mūžu, beigu galā kļūdams par ākstu, kas radīja pseido(para)zinātnes psihoanalīzes fantomu freidismu.
Sapnis nr.2. Replika par esošās kultūras ministres jābūtisko izteiku, ka nākamajam Valsts prezidentam vajadzētu būt "tā ap četrdesmit [t.i., salīdzinoši jaunam], ar ezīti". Lai nu paliek uzkrītošā orientācija uz vīrišķo kandidātu (par jaunu "sievieti ar ezīti" tačuDemakovas kundze noteikti nedomāja) un tam sekojošo politkorektuma doktrīnas pamatbaušļa — dzimumu līdztiesības — pārkāpumu. Tajā spārnotajā "ezītī" jaušas katra cilvēka neapzināts sapnis — arī varas galvgalā (ja mūsu Valsts prezidenta amatu vispār var reāli sasaistīt ar vārdu "vara") redzēt, nu, tak jau to pašu — seksuāli rotaļīgu, patīkamu, bišķiņ spurainu, bet visnotaļ mīlīgu, jā, universālu = unisex būtni visām gaumēm. Kāpēc tad lai LR prezidenti nebūtu, teiksim, Renārs Kaupers , Inese Misāne, Māris Verpakovskis , Agnese Zeltiņa , Jānis Jubalts, Baiba Broka vai kāds cits tikpat simpātisks show bizz personāžs? Būtu vismaz jautri un oriģināli pat Eiropas attīstītās demokratūras apstākļos...
Maita centrā. O.K. Bet — ja bez jociņiem, tad mazu publisku šūpošanos sacēlusī 1992.gada skandalozākās filmas Pamatinstinkts/Basic Instinct turpinājuma premjera liek padomāt ne tik daudz par to, ka Instinkta zvaigzne Šārona Stouna savos 48 joprojām izskatās, teiksim tā, pārāk labi, lai būtu ticami (gan jau šo fenomenu izķidās mūsu meiteņu žurnāli, uzskaitot no Stounas miljonu maciņa katru skaistuma elementu — cik, par cik, kā utt., neaizmirstot piebilst, ka nesen aktrise diabētiķe turklāt bija tuvu nāvei — pārcieta insultu un smadzeņu aneirismas operāciju...) un tēlo arī viņa uz četri ar krustu. Kaut gan man kā kritiķim krīt uz nerviem Pamatinstinkta 2 ik kadrā uzsvērtā demonstrēšana — lūk, šī filma ir Viņas filma un viss centrs ir Viņa, Šārona — allaž elegantā, seksuāli negausīgā un gudrā slepkava rakstniece bitch/maita Katrīna Tramela. Skatītājiem par vilšanos, jāpaziņo, ka diemžēl otrā filma nežēlīgi izmanto oriģināla shēmu — gan sižeta, gan erotisko kairināšanas mehānismu ziņā. Vienīgi darbības vide no ASV pārcelta uz Eiropu, Londonu, kur asprātīgi apspēlētas arhitekta Normana Fostera slavenā Gurķa falliskās formas, un režisors cits — zvaigznēm paklausīgais Maikls Keitons–Džonss (līgums ar Š.Stounu paredz, ka neviena filmas aina nedrīkst tikt uzņemta bez viņas rakstiskas piekrišanas). Bet jūs taču to gaidījāt — kā tikšanos ar senu, tak joprojām tīkamu mīļāko?
Cirvītis kā loceklis. Lai analizētu Pamatinstinktu kā kulta filmu un, izrādās, zīmīgu XX/XXI gadsimta mijas dekadentās masu kultūras fenomenu, vispirms jāvienojas par dažiem bāzes elementiem. Un par to, kas atšķir tieši šo filmu ar tās pieciem līķiem, lesbiskajām atrakcijām un joprojām neidentificēto slepkavu no simtiem citu kriminālu trilleru par maniakiem ar psihiskām problēmām.
Vispirms — pirmā Pamatinstinkta radītāji — asinskārais holandietis (ja atceras, ka viņš ir vardarbības piestūķēto kinovienību Ceturtais vīrietis, Zvaigžņu desants, Atcerēties visu un Robots policists veidotājs), arī filosofijas zinātņu doktors Pols Verhūvens un scenārists Džo Esterhāzs liek katram pašam izlemt, kas tad īsti ir pamatinstinkts. Dzīvības saglabāšana/glābšana vai tās iznīcināšana/tērēšana (un visas ar seksu saistītās riskantās baudas, autoruprāt, noteikti pieder pie dzīvības tērēšanas neprātīgiem aktiem)? Vai varbūt tomēr cilvēka pamatinstinkts ir tieksme pēc neierobežotas, bez tabu varas, pēc dominēšanas? Tas, ka Pamatinstinktā seksuāla vara un ietekme tiešas metaforas līmenī pielīdzināta galvenajam "instrumentam", ar kuru iespējams manipulēt ne tikai ar atsevišķa indivīda, bet arī ar sabiedrības apziņu (ne velti Tramela ir rakstniece — cilvēks, kurš iespaido citu prātus), un jo sevišķi sīkais apstāklis, ka šīs milzīgās varas instruments atrodas biseksuālas sievietes rokās, ļāva itin viegli un, jā, pašsaprotami ierindot filmu spilgtāko un agresīvāko XX gadsimta nogales feminisma manifestu plauktā. Filmas semiotiskā jēga — provokācija, kuru nolasīt spēja izglītotākā publikas daļa, ļāva Pamatinstinktam izrauties no maniaktrilleru plūsmas un iegūt to īpašā pikantuma slavu, kas filmu padarīja par teju vai karojošā feminisma ikonu kino. Liktenīgā sieviete ar leduscirtni rokās, kas vēl arī mīl sadomazohistisku galantērisko atribūtiku, bija spoža woman–power emblēma — ja meklējam tiešas un jēdzieniskas paralēles, nu, gluži kā bibliskā Salome ar Jāņa Kristītāja galvu uz sudraba šķīvja, tikai Pamatinstinktā sperts solītis vēl tālāk — ledus drupināmā naža niķelētajās formās vien aklais nesaskatīs fallu jeb vīrišķo locekli. Pēc šāda uzskates līdzekļa eksponēšanas atkrīt banālie jautājumi par aktīvo/pasīvo, devēja/ņēmēja lomu seksuālajās spēlēs — ir nepārprotami skaidrs, kurš kuru te drāž — Šāronas Stounas varone Maiklu Duglasu, protams. Filmas jaunajā versijā Stounas– Tramelas kārtējais upuris ir britu aktieris Deivids Morisejs psihoanalītiķa lomā, jāteic gan — neizteiksmīgs, bāls tips, bet gaume jau mēdz būt dažāda... Bet tas, ka Stouna–Tramela joprojām ir zirgā (lasi: joprojām drāž) drīzāk raksturo Holivudas vīrišķo potenču pašnovērtējumu. Diagnoze, kuru apstiprina arī publikas balsojums ar maciņu: 2005.gadā ienesīgākās action žanra filmas ir tieši tās, kur galvenā rīcībspējīgā varoņa lomā ir sieviete.
Tā ka jautājums par Latvijas prezidentu lai nu paliek atklāts: nevis Batjku vai divus A ar ezīšiem, ļimoniem un mobīļiem, bet gan Šāronu ar pautiem un leduscirtnīti kulakā mums vajaga par valsts galvu!
***
Viedokļi. Kas ir pamatinstinkts?
Māris Gulbis , politiķis:
Domāju, ka pamatinstinkts ir senākais virzītājspēks – seksualitāte. Tā raksturo jau pirmatnējās cilvēka tieksmes, virza uz nākotni, rada enerģiju.
Mans pamatinstinkts sakrīt ar vispārpieņemto – tā arī ir seksualitāte, kas dažkārt izlaužas uz āru, bet vispār ikdienā to cenšos noslēpt. Taču tas ir raksturīgi visiem cilvēkiem.
Ieva Plaude uzņēmēja, AS Kolonna padomes priekšsēdētāja:
Es teiktu — pamatinstinkts nozīmē obligātu palūkošanos pa kreisi pirms ielas šķērsošanas. Iedziļinoties tas droši vien nozīmē to pašu izdzīvošanas instinktu, ko filozofi definē kā dzīvām būtnēm raksturīgu.
Attiecinot uz cilvēku, šajā instinktā vēl noteikti ietilpst Mīlestība. Jo kāda gan cita jēga ir dzīvei?
Astra Mille, Žurnāliste un rakstniece:
Manuprāt, cilvēka pamatinstinkts ir kailā dzīvība. Izdzīvošana. Citādāk cilvēki neraktos miskastēs, nenakšņotu kāpņutelpās, bet vienkārši mestu cilpu ap kaklu.
Mans pamatinstinkts ir dzīvošana kā tāda. Divi man vistuvākie cilvēki izgāja slimības moku apļus, cerot dzīvot. Nekā. Kam tad kalpo jaunības kults? Kam hormonu terapija? Kam aizkapa dzīves ilūzija? Sapnim par mūžīgo dzīvošanu. Viss pārējais – pēc tam.
Ilva Liepiņa, diktoreLTV :
Runājot par visu cilvēci, pamatinstinkts noteikti ir izdzīvošana, bet mūsu mazajā pīļu dīķītī Latvijā tā drīzāk varētu būt nauda, vara un aprobežotība. Diemžēl neko skaistāku izdomāt nespēju.
Mans pamatinstinkts šobrīd – ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem sagaidīt pavasari. Man kā jau vājam cilvēkam pamatinstinkti ļoti bieži mainās, – nav viena pamatinstinkta, kas vadītu visu manu dzīvi.
Andrejs Žagars, LNO direktors:
Uzskatu, ka pamatinstinkts, kas virza cilvēci, ir bailes no nāves, dzimtas turpinājums, izdzīvošana. Tādēļ cilvēks izvēlas mierīgu vidi, kur dzīvot, strādāt, radīt pēcnācējus. Ja runājam par mūsdienu latviešiem, tad jāpiemin histēriska vēlme ātri gūt labklājību. Manu dzīvi vada mana kaislība, temperaments un zinātkāre. Vēlos mainīties, uzzināt, pārbaudīt, atklāt, izjust un attīstīties. Man patīk riskēt un atlikušo dzīvi nodzīvot intensīvi, nevis ieslīgt pašpietiekamībā. Tas arī ir mans pamatinstinkts.
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2006. gada 6. aprīlis.
Miklie sapņi
Normunds Naumanis
SEX industrija
Aiz kalniem nav vēlēšanas
Sapnis nr.1. Partija X vēlēšanu aģitācijai nolīgst PR firmu, kura iesaka elementāru recepti, kā ideāli iedarboties uz elektorātu: plakātos par lokomotīvēm alias reklāmas sejām izmantot valsts visseksīgākos, simpātiskākos cilvēkus. Katrai mērķauditorijai savus (tiek veikts attiecīgs monitorings). Un sākas neiedomājama grūstīšanās Latvijas "smalko aprindu" dzīvnieciņu stallī: kurš tad atbildīs vēlēšanu galvenā sekssimbola tēlam? Plastiskās ķirurģijas nozare zeļ, dr.
Sapnis nr.2. Replika par esošās kultūras ministres jābūtisko izteiku, ka nākamajam Valsts prezidentam vajadzētu būt "tā ap četrdesmit [t.i., salīdzinoši jaunam], ar ezīti". Lai nu paliek uzkrītošā orientācija uz vīrišķo kandidātu (par jaunu "sievieti ar ezīti" taču
Maita centrā. O.K. Bet — ja bez jociņiem, tad mazu publisku šūpošanos sacēlusī 1992.gada skandalozākās filmas Pamatinstinkts/Basic Instinct turpinājuma premjera liek padomāt ne tik daudz par to, ka Instinkta zvaigzne Šārona Stouna savos 48 joprojām izskatās, teiksim tā, pārāk labi, lai būtu ticami (gan jau šo fenomenu izķidās mūsu meiteņu žurnāli, uzskaitot no Stounas miljonu maciņa katru skaistuma elementu — cik, par cik, kā utt., neaizmirstot piebilst, ka nesen aktrise diabētiķe turklāt bija tuvu nāvei — pārcieta insultu un smadzeņu aneirismas operāciju...) un tēlo arī viņa uz četri ar krustu. Kaut gan man kā kritiķim krīt uz nerviem Pamatinstinkta 2 ik kadrā uzsvērtā demonstrēšana — lūk, šī filma ir Viņas filma un viss centrs ir Viņa, Šārona — allaž elegantā, seksuāli negausīgā un gudrā slepkava rakstniece bitch/maita Katrīna Tramela. Skatītājiem par vilšanos, jāpaziņo, ka diemžēl otrā filma nežēlīgi izmanto oriģināla shēmu — gan sižeta, gan erotisko kairināšanas mehānismu ziņā. Vienīgi darbības vide no ASV pārcelta uz Eiropu, Londonu, kur asprātīgi apspēlētas arhitekta Normana Fostera slavenā Gurķa falliskās formas, un režisors cits — zvaigznēm paklausīgais Maikls Keitons–Džonss (līgums ar Š.Stounu paredz, ka neviena filmas aina nedrīkst tikt uzņemta bez viņas rakstiskas piekrišanas). Bet jūs taču to gaidījāt — kā tikšanos ar senu, tak joprojām tīkamu mīļāko?
Cirvītis kā loceklis. Lai analizētu Pamatinstinktu kā kulta filmu un, izrādās, zīmīgu XX/XXI gadsimta mijas dekadentās masu kultūras fenomenu, vispirms jāvienojas par dažiem bāzes elementiem. Un par to, kas atšķir tieši šo filmu ar tās pieciem līķiem, lesbiskajām atrakcijām un joprojām neidentificēto slepkavu no simtiem citu kriminālu trilleru par maniakiem ar psihiskām problēmām.
Vispirms — pirmā Pamatinstinkta radītāji — asinskārais holandietis (ja atceras, ka viņš ir vardarbības piestūķēto kinovienību Ceturtais vīrietis, Zvaigžņu desants, Atcerēties visu un Robots policists veidotājs), arī filosofijas zinātņu doktors Pols Verhūvens un scenārists Džo Esterhāzs liek katram pašam izlemt, kas tad īsti ir pamatinstinkts. Dzīvības saglabāšana/glābšana vai tās iznīcināšana/tērēšana (un visas ar seksu saistītās riskantās baudas, autoruprāt, noteikti pieder pie dzīvības tērēšanas neprātīgiem aktiem)? Vai varbūt tomēr cilvēka pamatinstinkts ir tieksme pēc neierobežotas, bez tabu varas, pēc dominēšanas? Tas, ka Pamatinstinktā seksuāla vara un ietekme tiešas metaforas līmenī pielīdzināta galvenajam "instrumentam", ar kuru iespējams manipulēt ne tikai ar atsevišķa indivīda, bet arī ar sabiedrības apziņu (ne velti Tramela ir rakstniece — cilvēks, kurš iespaido citu prātus), un jo sevišķi sīkais apstāklis, ka šīs milzīgās varas instruments atrodas biseksuālas sievietes rokās, ļāva itin viegli un, jā, pašsaprotami ierindot filmu spilgtāko un agresīvāko XX gadsimta nogales feminisma manifestu plauktā. Filmas semiotiskā jēga — provokācija, kuru nolasīt spēja izglītotākā publikas daļa, ļāva Pamatinstinktam izrauties no maniaktrilleru plūsmas un iegūt to īpašā pikantuma slavu, kas filmu padarīja par teju vai karojošā feminisma ikonu kino. Liktenīgā sieviete ar leduscirtni rokās, kas vēl arī mīl sadomazohistisku galantērisko atribūtiku, bija spoža woman–power emblēma — ja meklējam tiešas un jēdzieniskas paralēles, nu, gluži kā bibliskā Salome ar Jāņa Kristītāja galvu uz sudraba šķīvja, tikai Pamatinstinktā sperts solītis vēl tālāk — ledus drupināmā naža niķelētajās formās vien aklais nesaskatīs fallu jeb vīrišķo locekli. Pēc šāda uzskates līdzekļa eksponēšanas atkrīt banālie jautājumi par aktīvo/pasīvo, devēja/ņēmēja lomu seksuālajās spēlēs — ir nepārprotami skaidrs, kurš kuru te drāž — Šāronas Stounas varone Maiklu Duglasu, protams. Filmas jaunajā versijā Stounas– Tramelas kārtējais upuris ir britu aktieris Deivids Morisejs psihoanalītiķa lomā, jāteic gan — neizteiksmīgs, bāls tips, bet gaume jau mēdz būt dažāda... Bet tas, ka Stouna–Tramela joprojām ir zirgā (lasi: joprojām drāž) drīzāk raksturo Holivudas vīrišķo potenču pašnovērtējumu. Diagnoze, kuru apstiprina arī publikas balsojums ar maciņu: 2005.gadā ienesīgākās action žanra filmas ir tieši tās, kur galvenā rīcībspējīgā varoņa lomā ir sieviete.
Tā ka jautājums par Latvijas prezidentu lai nu paliek atklāts: nevis Batjku vai divus A ar ezīšiem, ļimoniem un mobīļiem, bet gan Šāronu ar pautiem un leduscirtnīti kulakā mums vajaga par valsts galvu!
***
Viedokļi. Kas ir pamatinstinkts?
Domāju, ka pamatinstinkts ir senākais virzītājspēks – seksualitāte. Tā raksturo jau pirmatnējās cilvēka tieksmes, virza uz nākotni, rada enerģiju.
Mans pamatinstinkts sakrīt ar vispārpieņemto – tā arī ir seksualitāte, kas dažkārt izlaužas uz āru, bet vispār ikdienā to cenšos noslēpt. Taču tas ir raksturīgi visiem cilvēkiem.
Ieva Plaude uzņēmēja, AS Kolonna padomes priekšsēdētāja:
Es teiktu — pamatinstinkts nozīmē obligātu palūkošanos pa kreisi pirms ielas šķērsošanas. Iedziļinoties tas droši vien nozīmē to pašu izdzīvošanas instinktu, ko filozofi definē kā dzīvām būtnēm raksturīgu.
Attiecinot uz cilvēku, šajā instinktā vēl noteikti ietilpst Mīlestība. Jo kāda gan cita jēga ir dzīvei?
Astra Mille, Žurnāliste un rakstniece:
Manuprāt, cilvēka pamatinstinkts ir kailā dzīvība. Izdzīvošana. Citādāk cilvēki neraktos miskastēs, nenakšņotu kāpņutelpās, bet vienkārši mestu cilpu ap kaklu.
Mans pamatinstinkts ir dzīvošana kā tāda. Divi man vistuvākie cilvēki izgāja slimības moku apļus, cerot dzīvot. Nekā. Kam tad kalpo jaunības kults? Kam hormonu terapija? Kam aizkapa dzīves ilūzija? Sapnim par mūžīgo dzīvošanu. Viss pārējais – pēc tam.
Ilva Liepiņa, diktore
Runājot par visu cilvēci, pamatinstinkts noteikti ir izdzīvošana, bet mūsu mazajā pīļu dīķītī Latvijā tā drīzāk varētu būt nauda, vara un aprobežotība. Diemžēl neko skaistāku izdomāt nespēju.
Mans pamatinstinkts šobrīd – ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem sagaidīt pavasari. Man kā jau vājam cilvēkam pamatinstinkti ļoti bieži mainās, – nav viena pamatinstinkta, kas vadītu visu manu dzīvi.
Andrejs Žagars, LNO direktors:
Uzskatu, ka pamatinstinkts, kas virza cilvēci, ir bailes no nāves, dzimtas turpinājums, izdzīvošana. Tādēļ cilvēks izvēlas mierīgu vidi, kur dzīvot, strādāt, radīt pēcnācējus. Ja runājam par mūsdienu latviešiem, tad jāpiemin histēriska vēlme ātri gūt labklājību. Manu dzīvi vada mana kaislība, temperaments un zinātkāre. Vēlos mainīties, uzzināt, pārbaudīt, atklāt, izjust un attīstīties. Man patīk riskēt un atlikušo dzīvi nodzīvot intensīvi, nevis ieslīgt pašpietiekamībā. Tas arī ir mans pamatinstinkts.
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2006. gada 6. aprīlis.
ir doma