Nju labi, labi, došu arī jums savu Ziemassvētku apsveikuma garadarbu, tikai atsauce uz autoru (mani) Taai  obligāta!

Lai rūķis sniega kupenā

Iet drosmīgs misijā slepenā,

Lai iededz visas svecītes,

Lākturus. Un micītes

Lai novelk visiem guļošiem,

Visu to labo darošiem

Un apsedz tos ar siltu segu

Un uzdāvina tiem saldu medu,

Lai tie veselīgi nākamgad

Un darbīgāki arī tad,

Lai mīlestību visiem sniedz,

Lai maziem bērniem ar aci miedz

Un uzsmaida katram cilvēkam

Kam var, ar prieku palīdz tam!

 

Lai visur gaišie Ziemassvētki

Prieku un mīlestību pavairo,

Lai visiem rodas jauni spēki!

Esmu beidzis savu sakāmo.

Svētku sajūtu man gribās, ju nou..?

Šodien mana mīļā escimo  man rokās ieslidināja viņas taisītos auskarus ( šeit ) un tos es spešal uzdāvināju savai meitenei (cilvēks nevar nevienam piederēt, izņemot pats sev, bet pēc Dāvid-šova noskatīšanās šis būtu labākais termins). Viņai tie auskari patika =)
Ziniet ko? Mēs pat neskūpstījāmies... =/  es aizgāju pie viņas (nedēļu plānots pasākums), viss itkā jauki...  bet viņa atkal nerunāja par savām jūtām, kaut gan savās SMS viņa ir pat ļoooti romantiska un saka, ka ilgojoties pēc manis(!)...
Tur bija egle, bet man mājās tādas nav, jo man nevajag, bet tā vismaz deva svētku pieskaņu. Tā nu es tur sēdētu uz viņas dīvāna un atdotos jūtu straumēm, kurām vajadzēja nākt no viņas, bet tās nenāca. Labi, es varētu pieskarties viņai, dot mīļumu no sevis un tad viņa jutīsies drošāk(?)...  Pieskāros viņas matiem, bet viņa - "auu, zirneklis man matos" - un visa noskaņa vējā, jo viņa acīmredzot nespēj pret pieskārieniem reaģēt ar nopietnību (nesaku, ka attiecībām jābūt nopietnām dikti, bet vismaz ne bērnišķīgām reakcijām pilnām). Okey, turpināju viņai glāstīt matus un arī ausi un kaklu, bet viņa reaģēs? - nē! Pasēdējām kādu laiciņu, viņa teica, ka mana roka kļuvusi aukstāka uz ko es atbildēju, ka tā tas ir, jo man roka ir mazliet zaudējusi asins cirkulāciju, jo roka ir viņai ap kaklu (bez maz vai) - atradusi tēmu, ne? Es viņai pateicu, ka visu šo laiku esmu dikti ilgojies pēc viņas, bet viņa neatbildēja. Es viņai prasīju kāpēc viņa nevēlas runāt par savām jūtām, bet viņa MAINĪJA TĒMU un es viņai to pateicu, ka viņa nedrīkst tā darīt...   Any way - neatceros tik sīki...  Blakus istabā viņas brālis un viņas krustmātes meita spēlējās ar  jauno ģitāru un mikrafonu. Es biki sabesījies un ne labākajā omā izdomāju, ka varētu viņiem pievienoties, saucu, lai viņa arī nāk, bet viņa atteica, tā nu es arī aizgāju uz blakus istabu, palūdzu miķi un laidu freestyle bespriģeli ;) Man ļoooti patīk runāt mikrafonā un publikai I was born for it! =)  . Vienkārši izklaidējos kādas minūtes 15 (īsti nezinu, maby vairāk) un arī mēģināju ar interesantām frāzēm pasaukt viņu, bet viņa nenāca...   Ai, es izklaidējos  =)   Pēc tam es beidzu savu šovu ar labu nobeigumu un devos pie viņas.  Durvis bija aizvērtas =/   Iegāju istabā, bet kaut kā bija ieslēgts TV un viņa mazliet izbesījusies, saskumusi sēdēja (pa pusei gulēja) dīvāna malā un drūmi skatījās TV un tad es mēģināju pēdējo - mēģināju izsaukt kaut kādu reakciju glāstot viņas kaklu, matus, lūpas, bet nekādu reakciju tas nedeva un es aizgāju.

Viņai šīs ir pirmās attiecības un viņa baidās(?) parādīt savas jūtas. Kā gan lai viņai ieskaidro, ka viņa man var stāstīt jebko, mēs varam runāt par jebko un viņa man var uzticēties? Galu galā (! hmm... interesants izteiciens) attiecībās nozīmīga ir uzticēšanās, sapratne, atbalsts... Es taču esmu savādāks un viņa to zina. Es viņu atbalstītu...

Vai kāds vēlas man nopirkt jaunas bikses?

P.S. tie kas zinās, sapratīs   ;)