Nach fünf Jahren Pause bin ich zurück. Oh ja, ich bin sogar in der Lage die Einträge auf Deutsch zu verfassen. Mein lieber Schwan!! Wo bleibt die Zeit.. Soviel ist in diesen Jahren passiert, aber irgendwie auch wenig, obwohl doch eher mehr. Ich weiss, ich muss mich festlegen.. Na ja, wie gesagt fünf Jahre: Studium fast abgeschlossen, katholisch geworden, Heiratsantrag angenommen, Müngersdorf, Tante geworden.. und vieles andere.

Im Moment das wichtigste Ziel: HAUSARBEITEN abgeben, aber flott

I´m back!

I am the clay and You are my Potter...

Jeremijas 18:1-4

-pirms es uzceļu, man jāsalauž
-nepieciešama pilnīga nodošānās > māls un podnieks kļūst viens
-Dievs katram atbild unikālā laikā un vietā

Lauz mani ,Kungs,ne mans,Tavs prāts,lai notiek!

pieņema tai stipendijai... neko nezinu.. dīvaini

daudz spārnotu teicienu par skolas garu, par to, kā gribu "priekš citiem darbodamies attīstīt", kā gribu palikt Latvijā, kā gribu...kā gribu... kā gribu!!!



atgriežamies reālajā dzīvē!

mīlestība ir pacietīga.kas gaida, tas būvēs uzstipras klints...

vakar bija laimīgākā un nelaimīgākā diena manā mūžā. šodiena viennozīmīgi bija vienkārši skaista.

dusmojos uz indieti
jutos unterschätzt
melanholija
dzeltenā pieneņu laukā
navaru saigaidīt
runā!

uzgāju internetā lapu, kur cilvēki dalās ar tām lietām, par ko viņi ir pateicīgi. kāpēc es pedējā laikā tik reti par to aizdomājos?

jo vairāk mēs uztraucamies un kurnam par mūsu problēmām un darbiem, jo vairāk tiek mums uzkrauts. nav pareizi nostādīt ambiciozus mērķus un cerēt, ka mēs viņus varētu sasniegt, nedarot neko vai darot kaut ko mazliet, paļaujoties uz citu palīdzību.
ja cenšoties nesanāk, jācenšas vēl vairāk. ar Dievu pat visneiedomākās lietas ir iespējamas...

Superīga diena! Spēcīgs pasākums! Šausmīgi priecājos, ka aizgāju. Sems sludināja Dieva vārdu. Slavēšana bija kolosāla. Tā Kunga gars bija tik tuvu...personīgais laiks ar Dievu...aizlūgšanas...
Slava Dievam!

Paldies Tev ,Dievs, par šo laiku, paldies par cilvēkiem, kas šo pasākumu organizēja. Kungs, es Tev pateicos, ka tu mani uzrunāji šodien, ka Tu pieskāries manai sirdij. Tu esi tik liels un labs, Tu pazīsti mani kā neviens cits - Tu zini manas raizes, manas sāpes, manas bailes. Bet Tu esi sacījis, ka mums nav jābaidās - Jēzus nāca, lai paņemtu mūsu bailes, viņš lūdza par mums - Jēzus lūdza par mums!! Ak, kāda gan tā ir žēlestība!! Allejuja! Mans prāts nespēj aptvert Tavu mīlestību un uz pasaules nav tādu vārdu, kas spētu to raksturot.

Brīvlaiks! Neticami, bet fakts. Pārspīlēta smadzeņu atslodze var kaitēt Jūsu veselībai. Bet kur nu man atslodze? Domāt vajag, mācīties vajag! "Streber! Streber!" teiktu normāli cilvēki...lai saka, ko grib.
AA un vēl jau Lieldienas pa vidu. Laiks, kad zaķi dēj olas. Lieliski!

Pavasaris galvā!

to much blessed to be stressed

Pavisam neveiksmīgs rīta cēliens... Nu priekš kam vajadzēja izgudrot to 4. variantu?? Tā matemātika!!! agrrrrr! Beigās šodien izlēmu iztikt bez divām latviešu valodām un vēstures(visnotaļ laba doma).
Vēlāk "Skola 2008" - visai garlaicīgs pasākums(nu varbūt vienīgi izņemot fizmatu:)).
Pašlaik tiek bīdīti teksti uz papīra, kas vēl būs kaut kā jāiebīda iekš galvas...

žetonvakars bija baigi labais!!!

Lai šī nedēļa ātrāk paiet un paņem sev līdz visas problēmas...

Ļoti gribas atkal domāt pozitīvi!

Labais manevrs izdodas, laikam, jāsāk atkārtot zīmes!! Par žetonvakaru - это просто ужас(tāpat kā uz šīs klaviatūras atrast krievu burtus:D). Nē, nu man jau patīk, ka visi paļaujās uz manām organizatora spējām, kuras man, starp citu, nav nemaz tik izteiktas, bet nu ko padarīsi... dzīva šad tad ir skarba(just atceries par kalniem!).
Labi, ka vismaz ātri tiku mājās. Varēju atļauties trīsstundīgu pusdienslaika dusu un tagad arī atpūtīšos - vot tā.

Biju "Rīta zvaigznē". Iespaidīgi. Slavēšanu&pielūgsmi vadīja grupa Man-hu. Dažas jaunas dziesmas iemācijos, my favourite - "Atbrīvotā dziesma". Sprediķis arī patikās, mācītājs runāja par kalniem kas mums jāpārvar mūsu dzīvē, salīdzināja mūs ar alpīnistiem. Tā jau ir ka mums dzīvē daudz virsotnes jāsasniedz un, kad sasniedzam vienu, tad pretī raugās jau nākamais kalns.

pēdējā laikā daudz darāmā. dažbrīd šķiet, ka jūku prātā, dažreiz liekas, ka pārsprāgs galva(tas gan būtu visai nepatīkams skats). nesen bija pilnīga histērija īsti pat nesapratu par ko. mamma sanervozējās ne pa jokam, teica, lai vairs neko nemācos(neticami, vai ne?), savādāk drīz vien nonākšu Tajā iestādē un tad būs antidepresnti līdz mūža beigām jadzer.
nākamnedēļ visiem ir projekta nedēļa, mums - gatavošanās žetonvakaram(heaven help us!) un diezgan daudz stundas, kas īpaši neiepriecina.
rīt ar ievu iesim uz boulingu, beidzot kāds pasākums galvas izvēdināšanai, zinu ka būs superīgi pavadīts laiks!!!

tagad beidzot relax palasīšu jauno ilustrēto zinātni(beidzot kaut kas par plātņu tektoniku uz citām planētām) un jauno Hariju Poteru latviešu valodā(viņš būs mans brālis forever)...

vakars. gandrīz pus vienpadsmit. izraudzītas piecas universitātes - Minsterē, Čemnicā, Paderbornā, Konstancē un Pasavā. viens darbs padarīts, bet priekšā vēl daudz papīru darba. eseja par sevi līdz 1000! vārdiem( varēšu izplūst nevajadzīgos sīkumos).
tagad jāķerās klāt bio, rīt pirmā stunda...un tad vēl tās piezīmes uz Indriķa hronikas malām(Belševica), šķiet, tas varētu būt saistoši.

PS: Žetonvakara plāns virzās uz priekšu.