Rīts ir pienācis, pasvīdis, paklepojis vilcienā un esmu jau darbā. Nenotiek nekāda laicīgā ierašanās. Svētku slinkums dara savu, kaut kā jāmēgina tā diena uzsākt.

Darbā mūzika mani glābj, jāsecina, ka pa lielam jau es varu darīt jebko.
Man arī malku patiktu cirst, ik dienas, ja būtu laba mūzikas iekārta blakus un mūzika manām ausīm. es pat to darītu ar prieku.

Tikai pēdējā laikā liekas ir vakums mūzikā...
klausos to ko pirms pieciem gadiem, gribas ko jaunu un tādu labās ģitāras skaņās, ar labu vokālu.. ar visu, kas nepieciešams lai dvēsele dzied līdzi un acis mirdz...