Sapnis beidzies...

Nu, kad beidzot ir dabūts tas darbs, es varu to šeit ievietot...

"Vārds ir kā bite, tam ir medus un dzelonis." (Talmuds)

Es negribu ticēt vārdiem, tomēr ticu. Nevēlos, jo tie nekad nav nevar būt patiesi, lai cik ļoti godīgi sacītājs būtu domājis, tajos vienmēr ir kaut kas no meliem.
Visvairāk melu ir tieši labajos, mīļajos, slavējošajos, patīkamajos, tajos, kurus mēs tik ļoti vēlamies dzirdēt. Šiem vārdiem es nekad negribu ticēt, tikai vienmēr "iekrītu" tieši uz tiem. Man laikam trūkst komplimentu.
Kad es pati kādam pasaku ko mīļu, jauku, vēlāk attopos, ka esmu melojusi, bet šo riebīgo sajūtu es ātri noslāpēju ar kārtīgu vilni melu pašai sev.
Man šķiet, ka tieši medainajos vārdos slēpjas visvairāk dzeloņu, un tie ir tie smailākie, asākie...
Es vienmēr noticu tiem riebīgajiem apvainojumiem, kas man tiek veltīti, taču tiem var ticēt, tajos ir visvairāk patiesības. Kaut gan ne vienmēr, reizēm ir tikai zaļa skaudība, kas līdzinās tam (pretējam procesam), ka mēs kādu idealizējam. Tomēr ir jātic kaut nedaudz šiem visiem apvainojumiem.
Reizēm šajos apvainojumos tu pamani to pašu arī otrā cilvēkā, piemēra, reiz man pateica, ka es esot pavieglas uzvedības meitene, un tad es pamanīju, ka tā otra īstenībā ir tieši tāda pati. Par citiem mēs laikam gan lielā mērā spriežam pēc sevis. Es bieži vien caur citiem ieraugu savus trūkumus un bieži veltu sev visai asus vārdus...
Tagad man šķiet, ka es tā īsti nemaz neticu visam, ko šei rakstu, bet es jau nekad nenovērtēju tās atzīšanās, ko man vēstulēs rakstīja divi puiši. Parasti es spēju novērtēt tikai sevi, lielākoties tas ir visai skarbi, un tieši tādēļ, domājot par sevi, man vienmēr gribas būt mazai un naivai, tad būtu vieglāk sev piedot visus tos melus, ko esmu sarunājusi citiem. Taču es tāda neesmu. Laikam arī nekad neesmu bijusi...
Un tomēr es joprojām negribu ticēt nevienam pašam vārdam nevienā valodā. Ķermeņa valoda ir patiesāka, tajā nav nekā no medus, nekā no dzeloņiem, ir tikai patiesās sajūtas, emocijas, jo to nekontrolē prāts, to kontrolē tikai mūsu zemapziņa.
Tādēļ varbūt labāk ticiet tikai dažiem maniem vārdie un tikai mazliet...

ES meklēju drošību.
Nevaru atrast.

***

Gribu būt maza.
Gribu būt naiva.
Nespēju.

***

Gribu ļauties.
Laikam neprotu...

ES laikam esmu dīvaina, jocīga, citādāka, savādāka, īpatnēja, vai kā tam līdzīgi... Nu jā, bet tas nav galvenais... Galvenais ir tas, ka kaut kāda suņa pēc ES nevaru būt tāda kā vēlos būt...

***

ES patiesībā esmu baigā riebekle, manipulatore un vispār baigā maita...

***

ES esmu arī ļoti aprobežota... Daudz kas man nav pieņemams, un no daudz kā es kautrējos... Ir protams arī lietas par kurām man ir kauns, bet par tām es nemēdzu runāt...

Es gribēju savu sāpi izsāpēt klusu,
bet pietrūka tava pleca.
Par vēlu.
Nevajag vairs tava pleca.
Tagad es klusēju kopā ar savu sāpi.

Man vajag manu purvu kur noslīkt!
Atdodiet man manu purvu!

Man vajag manu glābēju!
Atdodiet man manu varoni!

Man vajag manu sapni!
Atdodiet man manu pasaku!

Patiesībā...
Es pasakām neticu...

Mēs visi pazīstam alkoholu, cigaretes, narkotikas... Nu jā, arī dažādus medikamentus... Un varbūt vēl dažus nedaudz sadzīviskākus atkarību izraisošus...
Bet negluži par to ir stāsts... Tas, protams, ir par atkarību...
Es pirms kāda laiciņa iepazinu kādu atkarību raisošu... Atkarība radās strauji - jau no pirmā skūpsta... Nu jā un tagad man tik ļoti gribas... Tas, protams, esi tu, mans mīļais, bez kura nevaru iedomāties savu dienu... Laikam esmu atradusi savas rozā brilles... Tu esi mans sapnis... Tu esi mans vitamīns... Tu esi vislabākais, kas man šobrīd ir...

Interesanti zināt, cik ilgi izturēs manas bremzes...

Draugos zem kāda drauga profila bija rakstīts - Aiz restēm...
Tas man lika aizdomāties par "manām restēm"...
Manas restes ir sasodīti milzīgas... Tās sauc par sabiedrības normām... Ir protams lietas, kas arī man nav pieņemamas, bet tādēļ jau es citiem nebāžos virsū ar savu taisnību... Varbūt kādam tas liekas briesmīgi neizprotam, bet man ir pilnīgi vienalga, kas notiek citu cilvēku guļamistabā, un arī tas, ko viņi dara savā brīvajā laikā man ir gluži vienaldzīgs, protams, līdz brīdim, kad tas neskar mani... Un ziniet, ja kādam nepatīk tas, ko es daru, lai neskatās...
Mana dzīve kā māku tā čakarēju...
Manas restes ir tā nolāpītā sabiedrība, kurai visur ir jāielien, arī manā guļamistabā...

Tagad man kļuva skumji... Es šovakar esmu tik piesātināta aremocijām... Uzspiedu draugos, lai parāda, kas ir onlainā.... Gandrīz apraudājos... Pēkšņi prāts bija pilns ar visādām atmiņām... Atvadu ballīte manā pēdējā skolas dienā Siguldā... Klases ekskursija pirms trim gadiem... Un tad vēl kkas, kas man ļoti pietrūkst...

Kaut kas mani šai dzīvē tik tiešām aizrauj... Tikai nezinu, kas tieši... Iespējams tie ir tie cilvēki, ar kuriem esmu spiesta diendienā būt kopā... Patiesībā viņi visi ir nežēlīgi divkosīgi... Es, protams, neesmu īpaši labāka, bet nu es tomēr cenšos nebūt tāda p.... Reizē nesanāk, bet es vismaz cenšos... Vai nu es saku acīs vai arī nesaku vispār... Protams, nevienmēr tā sanāk es arī reizēm esmu baigā kuce...
Un visp šis ir par dažiem cilvēkiem, kurus es vērtēju mazliet augstāk, bet tā jau dzīvē gadās - visu mēs savā ziņā nedaudz pārvērtējam....

Can't Stop Loving You

So you're leaving in the morning on the early train
I could say everything's alright
And I could pretend and say goodbye
Got your ticket
Got your suitcase
Got your leaving smile
I could say that's the way it goes
And I could pretend and you won't know
That I was lying

Cause I can't stop loving you
No I can't stop loving you
No I won't stop loving you
Why should I?

We took a taxi to the station, not a word was said
And I saw you walk across the road
For maybe the last time I don't know
Feeling humble
I heard a rumble
On the railway track
And when I hear that whistle blow
I'll walk away and you won't know
That I'll be crying

Cause I can't stop loving you
No I can't stop loving you
No I won't stop loving you
Why should I?

Even try ……I'll always be here by your side
Why, why, why ……I never wanted to say goodbye
Why even try ….I'm always here if you change, change your mind

So you 're leaving in the morning on the early train
I could say everything's alright
And I could pretend and say goodbye
But that would be lying

Cause I can't stop loving you
No I can't stop loving you
No I won't stop loving you
Why should I even try?

Vārdu autors: Guntars Račs
Komponists: Ainars Virga

Kā lai tev tagad paskaidro,
Ko mana sirds pret tevi jūt.
Kā lai es nepasaku to,
Ka vēlējos ar tevi būt.
Kā man tev tagad pierādīt,
Ka es atgriezīšos rīt.
Kā lai tev tagad paskaidro,
Ka mēs aizmirst nespējam neko.

Ar tevi kopā man nav bail,
Ar tevi kopā esmu es.
Tikai tu un es, divas dvēseles,
Uz šīs pasaules.

Kā lai tev tagad saglabā,
To sajūtu, ka labi būs.
Dienas krīt dziļā atvarā,
Sev līdzi aizraudamas mūs.
Kā man tādai neticīgai pierādīt,
Ka pie tevis atgriezīšos rīt?
Kā lai tevi tagad vēlreiz samīļo,
Dāvināšu pasauli par to.

2x
Ar tevi kopā man nav bail,
Ar tevi kopā esmu es.
Tikai tu un es, divas dvēseles,
Uz šīs pasaules.

3x
Ar tevi kopā man nav bail,
Ar tevi kopā esmu es.
Tikai tu un es, divas dvēseles,
Uz šīs pasaules.

Pēdējais par ko var domāt ir sāpes...
Ja tu par tām nedomā, tād to nav...
Tiesa, tas neattiecas uz sirdssāpēm...
Bet vismaz ar fiziskām sāpēm tas palīdz cīnīties...

Mīlestība- stabilas intīmas jūtas, kam raksturīgs dziļas simpātijas, sirsnība, maigums, uzticība, nesavtība. Ir māts mīlestība, tuvākā mīlestība, dzimtenes mīlestība, dzimummīlestība. Jau senie grieķi konstatēja dažādas mīlestības izpausmes:
eross – kaislīgs kosmisks spēks, neapvaldāma tieksme iekarot;
filija – draudzība, kurā emocija pārvar kaisli;
storge – dziļa pieķeršanās, maigums, mīlestība ģimenē;
agape – upurus nesoša, nesavaldīga mīlestība, kad kaisli uzvar cilvēcīgais un divi mīlošie saplūst vienā būtnē.
Platons nodalīja zemāko – juteklisko miesas skaistuma mīlestību no augstākās – mīlestības uz ideju. Viduslaiku bruņinieku poēzijā mīlestības izpaudās „sirdsdāmas’’ kultā. Romantisma laikmets mīlestību saistīja ar pilnības ideālu. Dzimummīlestībai jeb vienkārši mīlestībai ir daudz definīciju, taču neviena no tām nav pilnīga. Katra cilvēka uztvere veidojas dzimumaudzināšanas un paša pieredzes iespaidā. Mīlestības pamats ir seksuālā tieksme un seksuālās attiecības, tomēr tā vien vel nav mīlestība. Dzimumsakari bez mīlestības ir gadījums sakari. Bieži sastopami spriedumi par seksu un mīlestību kā par divām dažādām lietām. Tie ir tikpat seni kā pasaule, kā diskusija par miesu un dvēseli. Patiesībā tās ir vienas problēmas divas puses. Nepareizi ir vienu izcelt, bet otru noniecināt. Harmonija seksuālajās attiecībās nav domājama bez mīlestības, un otrādi. Mīlestība ir sarežģīta intelektuālās gribas, emociju un tieksmju sistēma, kas paredz individuālu izvēli un ir vērsta gan uz pretējā bioloģiskā dzimums pārstāvi, gan uz personību, veidojot laulību attiecību tikumisko pamatu. Diemžēl ikdienas dzīvē mīlestību dažkārt izmanto kā ieroci. Gadās, ka laulātie vien otram liedz mīlestību, ja ir par kaut ko neapmierināti. Vīrs ieraujas sevī, bet sieva kļūst auksta kā ledus, ja kaut kas otra rīcībā nepatīk. Tas pats notiek arī attiecībās bērniem. Vecāki skaidri liek saprast, ka viņus nemīl, ja bērni neuzvedas tieši tā kā grib tēv vai māte. Tā tiek pārrauts dvēseliskais kontakts, traumēta bērna psihe, un vecāki ir zaudētāji audzināšanas procesā. Mīlestībā nepieciešama iejūtība, uzticēšanās, labvēlība, spēja piedot un augsta ieinteresētība pret otru cilvēku. Mīlestība ir naida pretstats. :)

Esi man tā, lai es jūtu, cik ļoti to vajag tev,
Tā, lai es tieku, kur labi paliek, jo ilgāk, jo labāk
Tā, kā uznāk un pāriet tik ātri un lēni bez gala
Tā, lai lidot ir vieglāk kā elpot un dzīvot, vienkārši tā...

nenormāli besī, ka cilvēki apdirš aiz muguras... Ja kkas nepatīk var taču pateikt acīs... Tā būtu vienkāršāk saprast... Nu vismaz man...

pirmais iespeids mēdz būt maldīgs, reti, bet mēdz...

Dzīvē laikam tomēr viss ir labāk kā izskatās... Mēs paši to padarām sliktāku... Un laikam jau kkādas ziepes mums visiem reizēm ir vajadzīgas...

Nespēju saprast, kāpēc apkārtējiem tik ļoti interesē mana privātā dzīve... Kas citiem daļas gar mani???

Tomēr sāku saprast kādēļ man neinteresē tādi preses izdevumi kā "Privātā Dzīve" un "Vakara Ziņas"...

Kas citiem daļas gar mani??? Lai domā paši par sevi!!!

***

Vai tas, ka apzinies savus trūkumus padara citu uzbraucienus vēl sāpīgākus??? Šķiet, ka jā...

Sāku atminēties to, ko laikam biju piemirsusi - diplomātiju... Turpmāk labāk paklusēšu...

***

Tomēr tam visam pa vidu ir arī kkas labs... Proti, jauki piektdienas vakari...