| Sajūgtas Sajūtas |
[Nov. 24th, 2009|04:40 pm] |
|
Saka, ka ,lai sajustu atšķirību, esot jāiedziļinās. kaut kādā ziņā tas tā nepavisam nav. dažreiz es neredzu atšķirību starp dažādām krāsām ,garšām, smaržam vai lietām, kas spēj izraisīt dažādus psiholoģiskos stāvokļus - mūzikas stili, telpas atmosfēra u.c. tikai tāpēc, ka jau esmu iedziļinājies. Varbūt ieciklējies? varbūt, tikai starp iedziļināšanos un ieciklēšanos parasti liek vienādības zīmi. Itkā jau nē, bet kad bērnam liek censties, tad viņs nevis iedziļinās, bet ieciklējas. Un tas, kāpēc viņš nesaprot kā ir iespējams kaut ko saprast, ir tikai tāpēc ka cenšanās noved pie ieciklēšanās. Mūlķīgi ir likt bērnam censties un mācīt centību kā tikumu. Jo, ja to dara nepareizi, tad tas ir netikums, no kura nevar tikt vaļā visu mūžu. Iedziļināties un izkopt gan prāta gan sajūtu jūtigumu nepavisam nenozīmē vienkārši censties. Ja cenšanās tiek saprasta kā liela piepūle, tad tas vēl nav nekas, tikai jautājums - kādā veidā tu pūlies? Jo no tā ir atkarīgs progress. Kāpēc vieni cilvēki daudz strādājot progresē, bet citi neprogresē vai progresē daudz lēnāk? Tāpēc ka tie pirmie necenšās, bet otrie cenšās un ieciklējās. ja ļoti gribās censties tad vajag to darīt(es jau gandrīz pateicu "ar prezervatīvu") intuitīvi, koncentrējoties uz kopainu, nevis uz vienu atomāru punktu. Bet prezervatīvs vienalga ir vajadzīgs, jo tas pasrgā no "punktisma". |
|
|
| Comments: |
to vajadzētu iestāstīt skolotājiem, lai neieciklējas uz centības mācīšanas bērniem | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}