Kā man ir paveicies, ka šajā bezgala saulainajā dienā, kad taisos sākt skribelēšanu šajā nostūrīti, man ir par ko rakstīt. Nu, bet iztiksim bez gariem ievadiem - ķeramies pie lietas! 
     Proti, pirms vairākām nedēļām kādā pirmdienā (iespējams, 13.martā) kursabiedri mūs aplaimoja ar dāvaniņu. Kursabiedri daudzskaitlī, jo diezvai ir kāds tāds atsevišķs indivīds, kurš būtu ieinteresēts nodarboties ar pašdarbību. Kur nu! Mūsu kursā visiem ir nepieciešamas auklītes, blakusstāvētāji un atbalstītāji. Vienpašu ir ļoti maz, un tiem (kā izsprieda mūsu analītiskie prāti) nebūtu nekāda iemesla ar mums konfliktēt. Bet nu atgriezīsimies pie dāvaniņas... Kad pēc pirmās Kultūras vēstures lekcijas atgriezāmies savās vietās, mūs tur jau gaidīja kāds lateksa izstrādājums zelta papīrītī (vai tiešām man būs TAS jānosauc vārdā?). Šis minētais objekts bija ievietots Lauriņas kladē. Mēs, protams, īpaši neapmulsām un nesākām spiegt pārsteigumā, šokā un aizvainojumā. Netieši pateicāmies dāsnajam sponsoram un pievērsāmies lekcijai. Protams, māca zinātkāre, kura mūsu jaukā kursabiedra prāts bija spējīgs uz tik neveiksmīgu joku. Tā arī nespējām izdomāt. 
     Bet nu šorīt, kad mans tikko pamodies prāts devās draugiem.lv iekarojumos, tika uzieta interesanta lieta. Šajā bildē (otrajā no abām) pamanīju ko pazīstamu. Ja sekojāt līdzi iepriekš rakstītajam, droši vien nojaušat par ko ir runa. Interesanti arī tas, ka šī bilde tapusi dienu pirms mums laimīgās dienas, kad saņēmām dāvaniņu.
     Kas vēl - lai arī cik zemās domās mēs bijām par cilvēku, kura albumā ir ievietota šī bilde (Moran), mums neienāca prāta, ka viņš ir tik... (šeit ļauju jums pašiem pēc saviem ieskatiem lietot garīgi atpalikuša, prāta spējās apdalīta cilvēka apzīmējumus)!

Tā nu laimīgi mūsu noslēpumainais sponsors, dāsnais kolēģis tika atmaskots. Lai viņam viegla dzīve turpmāk!

P.S. Īpaši draudzīgajā protālā draugiem.lv viņš sevi nodēvējis kā I'm fucking brilliant. Es ceru, tur ir domāts, ka viņš ir sasodīti lielisks, nevis, ka viņš dr*ž lielisko (M.Laicāne). Kaut gan... You never know... ;)