Es tiešām nesaprotu vīriešus, vienu dien' viņš mani satiekot, apskauj mani, skūpsta publiskā vietā, kad kāds cits vīriešu kārtas pārstāvis ar mani runā, viņš apķer mani ap vidukli un ievelk atpakaļ ballītē.tas man lika justies dīvaini, neierasti, jo iepriekš mēs izlikāmies, ka ne sevišķi labi pazīstam viens otru, kad bija apkārt cilvēki.uz to vienu dienu viss bija mainījies.bet jau nākamajā, viņš neatbild uz manu sms, nevēlas satikties, vai vienkārši iedzert alu.es tiešām nesaprotu vīriešus.
es nedrīkstētu par viņu domāt vispār, kur vēl vēlēties viņu atkal satikt, jo man ir draugs, bet es nespēju tā, man ir neizskaidrojama vēlme pēc piedzīvojumiem, pēc jaunām izjūtām, pēc viņa.viņš ir īpašs.un es esmu muļķe.

p.s.man esot haski acis.

Man sāk likties, ka puišiem ir pamatīgs pavasaris galvā iestājies, visiem :D
Vakardienas iecerētā mierīgā pasēdēšana pie kursabiedrenes, izvērtās lielā ballītē, ar skaļu mūziku, daudz, daudz, tiešām daudz alkoholu un iešanu gulēt tikai tad, kad saule aust.viss bija forši, tikai es jutos tā, itkā man būtu 30 gadi :D jo daudzi puiši izkatījās, ka nav pat pilngadīgi,lai gan visiem bija 20, es nesaprotu, kāpēc tie dāņi izskatās tik jauni un nenobrieduši, nu vismaz vakar satiktie. un viņi visi centās ar mani runāt, un bija ielenkuši mani visu vakaru, dīvaina sajūta, ka puiši bars seko visur, un cenšas uzsākt sarunu :D
beigās tiku mājās sveika un vesela,un ļoti piedzērusies, un vienaldzīga uz visu pasauli.
Bet vienīgais cilvēks, kura kompāniju es patiešām vēlējos vakar, mani noignorēja, nu neko, es nemēdzu būt uzmācīga.
And I will never ever drink again :D
hahahahaha :D :D :D

šodien romantiskais noskaņojums, tāpēc jāskatās vai nu šausmenes vai romantiksās komēdijas, nevaru izlemt kuras vēlos vairāk, tāpēc noteikti skatīšos abas. :P

Ak jel, ir piektdiena un es sēžu mājās ;(
viss tikai tādēl, ka es nespēju būt pietiekami uzmācīga un pierunāt kādu no savām k-biedrenēm iet ar mani, un vienai pašai man iet kkā kauns :D
tā nu es pavadu šo piektdienu(kad koju bārā spēlē rock'n rolu dzīvajā) sēžot pie kompja un nedarot neko...tik stulba sajūta...
un man ir pilnīga kafijas pārdozēšana, jo esmu izdērusi kādas piecas kafijas tases šodien, nice, tātad miegs arī nespīd..hahahahah :D

“I’ve been homesick for countries I’ve never been, and longed to be where I couldn’t be.”

“April is the cruellest month, breeding
Lilacs out of the dead land, mixing
Memory and desire, stirring
Dull roots with spring rain.”

Muffinu taisīšana ieilga, un pēc kādām 3 h beidzot bijām pieveikuši visus kulinārijas brīnumus :D kopā 40 muffini, kuri izskatās awesome, daži pat tika apzīmēti ar cilvēku vārdiem, kuriem tie pienāksies, un, manā bērnudārznieka līmenī, tika uzzīmēta saule un puķes, jo neko citu nemāku zīmēt :D
bet nu patiesībā nejauki, atnāk, izmanto manu cepeškrāsni, un aiziet, pat kopā nepaēdot, owww well...visu nevar gribēt :D
tgd atkal sarunas skaipā, lai gan tā es nevēlētos pavadīt katru savu vakaru...īpaši tāpēc, ka programmētāju lietas mani NEinteresē!
:@ besī nu, kā nevar saprast, ka man arī gribas savu vietiņu manām domām, te, un es negribu lai visi lasa manus ierakstus, un tas nav nekas tāds, ka man būtu baigie lielie noslēpumi...ai, man šodien garastāvoklis pārāk mainīgs, no īpaši laba uz īpaši sūdīgu...viss tikai mana debīlā rakstura dēļ.

Es nevarētu aprakstīt šo dienu ar labākiem vārdiem:
"Uz zelta mākoņmaliņas dienu pavadīju, tā tas notiek ne pirmo reiz, tu man nejautā kāpēc, esmu tur, kur jūtos es laimīgs, diena dienu nomainīs, naktī zvaigžņu lietus līs...
Rudzu puķu sprādzītes manos violetos matos, purpurkrāsas debesīs es visu dienu skatos..."