patīk, bet ne augustā. vēl tāda naiva cerība pavārtīties Bolderājas čīkstošajās smiltīs kādu dienu.

bet, nopietni, piektdienas-sestienas rīta vājprāts izglāba. lika aizvērties visām tām nepareizajām domām. nu nevar gribēt neiespējamo. dumji tas ir.

tā sajūta, kad grādi kāpj un ballīte, ballīte vienā brīdī tā kā piegriežas. tu aizej nostāk/ārā/citur uzsmēķēt un ir it kā skumji, it kā nē. tās nenosakāmās ilgas pēc kaut kā, par ko tev nav ne jausmas.

sestdienas rītā es smēķēju viena laipas galā un tās sajūtas nebija.

ha

ha

rīta nespodrās krāsas asu kontūru apvilktas. tukšums, tukšums, griežas, izlūzusi laipa, ūdens nesteidzīgi netīrs. sasalis laiks aukstajā gaismā, rīts, rīts.

ķermeņi līgojas pustumā, saraustīta gaisma, sajukums, troksnis, troksnis.

nemiers, nemiers dzen.

vienalga viss.

izgāju uzsmēķēt un nosalu. gandrīz kā rudens bet nē.

(slims cilvēks, zinu)

vēl jāizdomā vai rītvakar pievienoties pajamas party vai arī braukt atslēgties ārpus pilsētas. velk uz otro, it kā.

un dažiem šovakar ballīte turpinās. nez, nez. rīt jau brīvdiena, ha.

lai gan - ar septembri visas balles beigsies. līdz tam vēl ir mazliet laiks. ja vakarā nebūšu gluži beigta, tad

kas zina.

divus gadus veca atziņa.

lasu savu veco cibas žurnālu un man liekas - ar to cilvēku es varētu draudzēties.

atturības termiņš ir beidzies, bet savus alkohola dēmonus es tagad paturēšu tikai vienā iestādē. viņi tur piestāv.

a savādāk i negribas.

tāpat nāks septembris un man vairs nebūs personiskās dzīves.

bet tad jau būs citi plāni.

kāpēc gan viņas vienmēr liekas tik ļoti maigas, jaukas? tādas pieglaudīgas kā kaķēni. nez vai vīriešiem arī tā liekas? nez vai es arī tāda esmu?

droši vien nē.

Tu arī tur kaut figurēji fonā, taču es par Tevi kaut kā aizmirsu. nezinu kāpēc vispār rakstu Tevi ar lielo burtu, jo mums taču patiesībā nav nekādas daļas vienam gar otru.

un varbūt labi, ka tā.

bet Tev ir faking jauks smaids, kas man nedrīkst patikt. tikai fakta konstatēšana. ir taču pasaulē daudz cilvēku, kam vienkārši piestāv smaidīt.

un šovakar tikai īstā piektdiena. rīt es gulēšu ilgi. trīsstundu miegam ir viena laba īpašība - tu nekad neatceries sapņus. es pat negribu zināt, ko mana zemapziņa izspēlēs, kad nogulēšu vairāk par sešām. varbūt pateiks priekšā. varbūt sajauks visu vēl vairāk.

neizskatos sabiedriska gan, bet who cares, man jau tur nevienam nav jāpatīk. nejūtos sabiedriska. nejūtos vispār adekvāta šodien.

kaut kāds nepareizs garastāvoklis. ne slikts, ne labs, ne īsti pareizs. brrrrr.

ārā droši vien auksti. jā, salsti, kuce.

nāk rudens, nāk un līdzi viņam tā maigā nolemtā pelēcība. tāda skumja, bet it kā nē.