anonīmā egoiste
20 September 2012 @ 06:43 pm
skaistiem cilvēkiem vajag skaistas telpas, jeb  
uzspļaut piektdienai, es rīt ceļos laicīgi un remontēju virtuvi.
vakars lai vakarā parāda savu seju.
 
 
anonīmā egoiste
20 September 2012 @ 06:39 pm
viss ir sūds  
tad es teicu ''vai zini man ir afigenna sūdīgi patiesībā'' 
un saņēmu atbildi ''tu to esi izdarījusi sev pati'' 

jā, bet visiem cietiem es vienmēr varu sadzejot perfektu psiholoģisku huiņu, kas lieliski apraksta esošo situāciju slash problēmu... tā ka šie vien acis nobola ''bāc, tev ir pilnīga taisnība'' ''tu tik precīzi pateici''.. paldies, bļeģ, par kūkām,
pasakiet, lūdzu, man ar kādreiz kaut ko..
vai arī tomēr nē, jo man taču viss ir okei.
 
 
anonīmā egoiste
20 September 2012 @ 12:46 pm
mirkļi  
eh, Hanss atnāca ciemos uz darbu, sacienāja ar šokolādi, sapīpējām ārā un noklausījos jauno Deftones dziesmu.
sīkumi, bet patīkami.
 
 
Apziņas stāvoklis: uzlabojās
 
 
anonīmā egoiste
20 September 2012 @ 10:01 am
atvaļinājums beidzās  
pirmo reizi gada laikā, atnākot no rīta uz darbu, gribas skaļi kliegt un skriet projām.
viss ir pelēks.
 
 
anonīmā egoiste
20 September 2012 @ 02:39 am
mleh  
saheitoju te tikko visu savu dzīvi n shit, bet nets neļāva nopostot.
likteņa zīme, moš?

a ja nu tomēr notiek kaut kas labs. mēs, divkājainie dzīvnieki, izceļamies ar nepamatotu naivumu līdz pēdējam cerēt uz brīnumiem.
 
 
anonīmā egoiste
17 September 2012 @ 10:43 pm
cold3  
izgājiens uz veikalu pēc ''kaut kā salda'', beidzās ar vakara pastaigu Avotu ielas rajonā un Purvciema Maxximas apmeklējumu. rezultātā tiku pie savām mīļajām migles konfektēm un sāļās kūkas gabala. loģikas nekādas. lūk ko ar jums var izspēlēt paaugstināta temperatūra.
random pastaigas un random braucieni sabiedriskajā transportā. kāpēc gan ne.
 
 
Trokšņi galvā: IAMX - Nature of Inviting
 
 
anonīmā egoiste
17 September 2012 @ 01:50 am
37.5  
šodien visa pēcpusdiena/vakars pagāja dzīvokļa siltākajā telpā tb virtuvē, ar pledu uz kājām, siltas tējas litriem, tinamo tabaku un veciem Veto magazine numuriem. saķertas pirmās rudens iesnas, šoreiz īstas, un maniakāls klepus, kas cilvēkiem sabiedriskajā transportā liktu atvirzīties par kādiem metriem diviem.
rītdienas lekcijas laikam būs jāupurē. nav ko aplipināt visus ar mēri. stulbi vispār, jo tās, kuras nav ekonomika, ir pat ļoti klausāmas.
a tagad sajūta tāda it kā vispār nebūtu dzīves.

es nezinu ko gribu, es kaut ko meklēju nepārtraukti, bet nezinu ko. un tāpēc tā meklēšana tāda bezjēdzīga, uz riņķi, apkārt vien. tikai laiks rit aizvien ātrāk uz priekšu.
 
 
Apziņas stāvoklis: nekas īpašs
 
 
anonīmā egoiste
16 September 2012 @ 01:23 am
sestdiennakts  
viņi dzer un varbūt dabūs mašīnu ar šoferi, un varbūt, varbūt es braukšu ar viņiem naktī. jo nu Vecrīga ir un dzīvoklī nodzerties arī .
tādas tās lietas.
 
 
anonīmā egoiste
15 September 2012 @ 11:43 pm
vakars. rudens. lietus.  
mazliet saldi-skumīga noskaņa. lai gan nav jau par ko. vai dēļ kā.
vakarnakts atbalss, viegls nogurums un melanholija.
šis rudens būs līdzīgs tam pirms diviem gadiem.
tas nav uz labu, bet
es priecājos.
no more drunken shitty old-town stories. at last.
 
 
Apziņas stāvoklis: mierīgs
Trokšņi galvā: Placebo - The Crawl
 
 
anonīmā egoiste
02 September 2012 @ 06:17 pm
septembris  
nopirku klades. sajutos kā skolēns.
meh, negribu rīt socializēties ar svešiem cilvēkiem, negribu jaunus paziņas. negribu tēlot interesi par svešām dzīvēm.
(sh)it used to be different.
kur gan ir tā mana supersabiedriskā persona, kur?