šonakt atkal sapņoju par kaut kādām baisām, apsēstām pamestām mājām un shady personām. gaiteņu labirinti un apkārt nojaušams kaut kas svešādi biedējošs.
zemapziņa laikam atgriezusies normālajās sliedēs. vēl nesen šādi un līdzīgi sapņi bija pierasti gandrīz katru nakti. vēl pa vidu bija periods ar ļoti spilgtām, intensīvām trillerfilmu epizodēm. nu tā, ka pilnīgi žēl pamosties.
bes vispār jau man nepatīk sapņot. un miegs arī nē.
Trokšņi galvā: darba radio
Izteikties