tik pēkšņi nobira kokiem pēdējās lapas
tik vien kā rūsgans paklājs uz pelēkas zemes
un smaržo pēc nāves
tik vien kā uzpūst miglu saltiem pirkstiem
un dienasgaisma tik auksta
tik pēkšņi izgaisa pēdējās krāsas
tik vien kā mirklis notverts fotogrāfijā
un novembra nostaļģija.