es nespēju aiziet gulēt ātrāk par 05.00. pārsvarā. jau gadus... daudz.
skatiens pagalmā, viss kārtībā, pretējās mājas augšstāva logā arī vēl gaisma. reizēm mēs sacenšamies, kurš ilgāk paliks nomodā. tas ir, es iedomājos, ka sacenšos, jo kaimiņiem otrā pusē par manām muļķībām nav ne jausmas. viņi tikai neiet gulēt. tāpat kā es.
reizēm es smēķēju guļamistabā agros rītos pie atvērta loga un prātoju, nez, kas tur dzīvo. un vēl es reizēm ceru, ka tas/tie arī kādreiz vēli agrās stundās paskatās uz leju un nodomā ''viss ok, tur lejā arī vēl neguļ.''
bezmiegs pagalma ietvaros.
laiks rīta cigaretei.

es gribu lai snieg, snieg, SNIEG, balts un aprok visu!

you can not dream of strangers. the people you see, but don't know, are people you've seen at some point in your life.

fu bļ, mani vienkārši neizturami tracina doma, ka citi var redzēt mani sapnī tikpat randomly kā es viņus. pretīgi, pretīgi.