es nespēju aiziet gulēt ātrāk par 05.00. pārsvarā. jau gadus... daudz.
skatiens pagalmā, viss kārtībā, pretējās mājas augšstāva logā arī vēl gaisma. reizēm mēs sacenšamies, kurš ilgāk paliks nomodā. tas ir, es iedomājos, ka sacenšos, jo kaimiņiem otrā pusē par manām muļķībām nav ne jausmas. viņi tikai neiet gulēt. tāpat kā es.
reizēm es smēķēju guļamistabā agros rītos pie atvērta loga un prātoju, nez, kas tur dzīvo. un vēl es reizēm ceru, ka tas/tie arī kādreiz vēli agrās stundās paskatās uz leju un nodomā ''viss ok, tur lejā arī vēl neguļ.''
bezmiegs pagalma ietvaros.
laiks rīta cigaretei.