sūkā galīgi šitas viss.

sāka man par studentu jautro dzīvi stāstīt, bet ieraudzīja manu ''do I look like I fckng care'' seju un vairs nestāstīja.

ha.

man patiesībā ir skumji. es vēlos visu, ko nevar iegūt. vai arī esmu iestāstījusi sev, ka nevar.

stulbi man.

naktī bijām dpm. challenge izturēts. gandrīz vai jālepojas ar sevi. nebija jau nemaz grūti. patiesībā pavisam vienkārši.

foršais bārmenis paskatījās ar tādu wtf are you fckng kidding me, kad jautāju kolu. nu ja. un pēc tam man uzjauca kaut ko lieliski svaigu un ne saldu, kad sūdzējos, ka kola par saldu. varbūt domas nolasīja, hvz. nu nemīlu es pārāk saldo garšu.

varbūt tāpēc dzīve arī nav salda. iespējams.

ūdens sašūpojas un putu deja pašķīst. dzelteni zilo panorāmas atspulgu pārgriež vēla motorlaiva, atstājot aiz sevis garu, putojošu rētu. torņi un augstceltnes saplūst izķēmotā groteskā.

ūdens droši vien ir vēss.

upe ieaijā un biedē. melnais dziļums ir valdzinošs. es klausos un dzirdu kā viņa ar mani runā. mūsu asinsbalss. mūžība, kas mūs vieno ir skaļāka par dzīves svinībām krastmalā. šeit, pilsētas vidū laiks apstājas. vēsajai dzelmei dzīves svinēšana nepiestāv. tā šeit nav būtiska. es lūkojos pāri margām un putas lejā atkal virpuļo. pāri spožajai panorāmai pārlaižas kaija, izkliegdama nakts iestāšanos. mēs esam vienādas, mēs ar kaiju. mēs esam māsas šajā naktī zem spožajiem baznīcas torņiem un signālugunīm.

zini, mana mazā Daugavas māsa, man mazliet skauž tavi spārni.

man mazliet skauž tava brīvība.

gribu dedzināt šotus un absintu. es gribu šaut vaļā šampanieša pudeles. es gribu ieliet ''to alu pa latu''. es gribu jokot ar jums un smaidīt, piepildot glāzes ar promilēm. es gribu.