aizmiglota jautrība, tukši skatieni un vēl tukšāki prāti, nedabiski smiekli, krītošas barjeras.. un nāk rīts. ir jau sava pievilcība tam visam. tāda skarba romantika aiz bāra letes. ir jau sava pievilcība degošiem šotiem un tukšo glāžu piesišanai pie galda. ir. neapšaubu. protams neviens nekad nepasūtīs metru apelsīnu sulas un kopistiski pie galdiņa smejoties necels glāzītes gaisā. lai gan būtu smieklīgi. lai gan būtu vienkārši lame. kaut kādos dārzeņēdāju pasākumos gan jau tā notiek. hah.

šorīt atbrauca brālis. brālis, kas nav asinsbrālis, bet tomēr. rīt aizbrauc L.

es negribu lai viņa atkal brauc prom. viņa ir gandrīz otrs es, tikai labāka. vai arī viņas dēmoni ir savādāki. ja viņa būtu vīrietis, es viņu apprecētu. vispār, es viņu apprecētu arī tāpat, tikai viņa droši vien nepiekristu. vot šitā.

tas ir tā - dažādām tēmām ir dažādi cilvēki. visi kolosāli, atsaucīgi un galvenais - viņi ir. man ir lieliski draugi. un divas soulmates, bet ar katru ir savādāk. tās ir divas dažādas tēmas. mums pat nevajag sarunāties, mēs saprotamies tāpat. katram ir vajadzīgs tāds cilvēks. man ir divi. un ar katru ir savādāk.

bet ar L. ir par gramu vairāk. tas ir tas viens faking īpašais cilvēks ar kuru tu dali dvēseli.

es negribu, lai viņa brauc prom.