* - itkaa private bet tomeer nee.

Jaa, man ir pazushanas sindroms. Tendence aiziet neatskatoties. Ar bliikshkji, pieveershot sev uzmaniibu ar mazu dumpi vai skandaalinju. Dazhreiz klusi, pakaapeniski, aizvien retaak paraadoties tur, kur man jaabuut. Pavisam reti - noteelojot grimshanu depresijaa. Peec tam varbuut piezvaniit un apstiprinaat aizdomas ar "Es droshi vien vairs nebuushu." Taa teikt - varat negaidiit.
Aizmirst visu, kas bijis, lai aizdegtos par ko jaunu un svaigas sajuutas nesoshu.
Un katru reizi tas pats. Cik jau gadus taa? 2? 5? 8? Cik nodarbes, cik hobijus esmu pametusi zem saukljiem 'Apnika' vai 'Izsmeelu sevi'. Un vai o var saukt par veseliigu sevis mekleeshanu, ja aizraujoshaakaa dziives dalja rit no viena meeerkja piepildiijuma liidz naakamajam? Ja galvanais ir pieraadiit sev, ka es to varu izdariit, ka es (vienreiz) varu tikt paari finisha liinijai pati pirmaa. Un peec tam viss vienalga, es paardodu savu mashiinu un izstaajos no saciiksteem (visticamaak) uz visiem laikiem. Man nav arii veelmes notureeties ilgaak ringaa un veelreiz atkartot savu spozho uznaacienu. Jo veel tachu tik daudz dazhaadu lietu jaapaspeej. Mana uzmaniiba ir tik aarkaartiigi izkliedeeta. Ko tik es nepaveiktu, ja vareetu visu energjiju nocentreet uz vienu punktu, bulls-eye... Bet nee, esmu sadaliita miljardos pikselju un tie katrs veelas ko citu.
...balets, teaatris, biljards, zirgi, tautas dejas, teniss, joga, modelju skola, modernaas dejas, datorkursi, improvizaacijas teaatris, krievu valoda, deju grupa...
Kas veel? Ko man ievajadzeesies naakamo? vaacu valoda? webdesign kursi? Ko es pametiishu aatraak?
Un es nespeeju piespiest sevi. Nespeeju motiveet, kaapeec piespiest. Nespeeju atrast nepiecieshamiibu atrast motiivu sevis piespieshanai. Fui, taa nevar turpinaaties.