* -

this is fucking fake
upd: kaa juutas shizofreenikji?
upd2: vai man atbildeet wannabe-mailfriendam no Ganas?
upd3: es vareetu uztaisiit pollu 'vai man iet guleet?'
upd4: hmmmz sen neesmu bijusi, peedeejoreiz Lieldienaas. shkjiet aizbizoshu 7dien uz jogu
upd5: mana vasara paies shitaa
upd6: es drusku nokriitu uz celiem tava prieksa
upd7: dazha laba lolojums
upd8: shii puikinja domu gaajiens man patiik
upd9: man liekas vairaakas sms bija no shejienes
upd10: es klausos tlc - damaged
upd11: es noveelu visiem mazu muljkjiibinju. es dabuuju 290 pts. beat this!
upd12: james brown raxta elligi seksiigu muuziku
upd13: forshi ka braalis ar teeti nav maajaas. miers no tiem vechiem.
upd14: shit plkst jau 2:56
upd15: order of phoenix iznaaks 21.juunijaa vai juulijaa?
upd16: vanilla ice - ice ice baby nav paaraak forsha.
upd18: nu kad tas matrix2 atvilksies beidzot no dc++???
upd19: man to klavu vajag...miiiikstu puukainu
upd20: eu, maaja tumsha man bail iet no brallja istabas uz saveejo. man vispaar ir bail no tumsas. brrr kaa es tikshu liidz gultai?!
upd21: aciite:) es tinos uz chuchu muizhu. plkst 3:17. man ir tieshi 4h53min ko guleet. tas buutu ja es tagad nelasiishu graamatu (ko es protams dariishu).
upd22: gygy;P skola, ak, skola - atradu vecu, labu


"Stasts par Kasparu Hauzeru" ir ipatneji skaistaka izrade, ko esmu redzejusi pedeja laika. Emociju izraisisanas zina varbut ar to spetu sacensties vienigi Nacionala teatra "Sfinksa". Katra gadijuma Alvim Hermanim ir izdevies specigs un neierasti dzils iestudejums.
Sizeta pamata ir realas personas - Kaspara Hauzera noslepumainais dzives gajums. 19.gs sakuma sabiedriba iepazistas ar so, vinu izpratne, pilnigi neaudzinato, nesocialo un nekulturalo svesinieku. Vins neprot ne runat, ne ari lasit vai rakstit. Kasparu sava aizgadniba nem kads dabaszinatnu profesors, lai pieraditu, ka pat sadu neizglitotu, bet jau gandriz pieaugusu cilveku ir iespejams izmacit ta, lai vins veiksmigi ieklautos ta laika sabiedriba. Briziem liekas, ka tas sak izdoties - Kaspars raiti runa, raksta, lasa un macas visus apkartejas vides noslepumus, ko vinam piedava izzinat. Ne velti pats rezisors vinu salidzina ar melno caurumu - tas iesuc sevi visu, kas tam pienak parak tuvu un neko nedod uz aru. Tapat ari ar Kasparu - lai gan vins uznema sevi tik lielu informacijas daudzumu, mes par vinu neko daudz neesam uzzinajusi. Tas nelielais, ko vins par savu ieksejo pasauli atlavas mums pastastit, izpaudas dzejolu un jautajumu forma. Dzejoli bija loti vienkarsi un par maigam un katram cilvekam tuvam temam: mamma, domas, putni, berni, sapni, spoki, vejs, bailes u.c. Savukart jautajumi, ko Kaspars uzdod vienlaicigi pats sev un saviem aizbildniem (sabiedribai) izskan nedaudz skumji, tomer atverti un nopietni. Profesors parak korekti censas izvairities no atbildesanas uz tadiem jautajumiem, ka, piemeram,: "Kur ir mana mamma?", "Kas ir dvesele?", "Kapec vejs pus?", "Kapec es sapnoju?". Profesors ir pieradis, ka spej atbildet uz visu, paskaidrot un izklastit. Bet te peksni kads divainis vinam liek padomat par lietam, ko vairums cilveku uztver ka dogmas.
Kaspara sakuma veidotie teikumi ir banalas standartfrazes no aizbildnu sadzives. Tacu notiek kas mistisks un, no vina mutes izskanejusi, sie vardi ietver sevi citu, dzilaku jegu. Un ka nu ne - tos tacu izruna pilnigi nesamaitats, nevainigs, tirs cilveks un, iespejams, izruna pirmo un pedejo reizi muza. Vina prata tie nav apbruzajusies, novalkajusies, nav izteikti diendiena gadu no gada.
Kad Kaspars pec 5 gadiem sava attistibas limeni vairak vai mazak lidzinas saviem aizbildniem, vins mirst. Pat vina nave, tapat ka visa dzive ir noslepumos tita. Vins ir noslepkavots, bet nav skaidrs, kapec. Par vienu no iemesliem tiek mineta vina radnieciba ar karalnamu, radot stasta lidzibu ar francu "Dzelzs masku".
Izrade ir ipasa jau ar tas formu vien - sadalijumu 33 stastos - tados ka klipos, etides, kas aizvien skaidrak uzbuve kopejo ainu. Man liekas, ka tas kadi ir sie isie fragmenti atspogulo to visu, ko Kaspars pats uztver, kas iespiezas vina atmina. Vins nav spejigs izprast visu, ko cilveki vinam piedava un tapec ari sis skatijums nav viengabalains.
Un kadi ir atteloti sie cilveki. Ne jau vienkarsi pieaugusi aktieri ka pats Kaspars. Ne, vini ir mazas marionetes (Darzina muzikas skolas audzekni), ko vada aiz tiem visu laiku staigajosas lielas melnas figuras (JRT aktieri). Melnie kontrole katru mazo cilvecinu kustibu, skatu un pat runa vinu vieta. Izrades laika mani nepamet apzina, ka tiesi sie melnie cilveki vada visu notiekoso, vini ir tadi ka pelekie kardinali - valda, bet nenak atklatiba. Vini mana skatijuma simbolize visu to, ko sabiedriba mums uzliek - normas, stereotipus, visus "ta ir pareizi" un visas lietiskas etiketes. Visu to ka trukst Kasparam. Tapec ari vinam nav si peleka kardinala.
Sava attistiba un izpausme vins loti parsteidz profesoru. Komiska likas aina ar atjautibas uzdevumu. Tatad - kas japrasa, lai noskaidrotu kurs no diviem cilvekiem vienmer melo un kurs saka taisnibu? Birgermeistars saka gari un sarezgiti stastit, ka jajauta: "Vai tu melo?", un tad pec atbildes varot tiri logiski izsecinat, kurs ir kurs. Kaspars iesaka jautat: "Vai tu esi koku varde?", un tad tas, kurs teiks: "Ja.", vienmer melo. Vienkarsi, bet mums nepienemami sava naivuma.
Liels ir Kaspara parsteigums, kad Anna, aizdomajusies par vina izcelsmi, ieminas, ka vins varetu but princis. Saja mirkli vina seja pavid tada izteiksme, it ka vins zemapzina saprastu si varda nozimi sava dzive ne tikai ka varbutibu.
Savus pardzivojumus vins raksta dienasgramata. Pec ta profesors redz, ka vins ir kluvis par pilnvertigu cilveku. (Kasparu gan tas ipasi neapmierina, vins sudzas, ka vinam ir par daudz domu.) Aizbildni sak ierobezot so nesamaitato personibu - uzspiest visu to, ko simbolize melnie cilveki, kas vada vinu dzives. Tas savukart trauce Kasparam, tapat ka trauce muzika, ko profesora krustmate grib iemacit vinam klausities. Hauzers pazino, ka necies muziku.
Visu laiku tada ka netaisniba - Kaspars neiebilda, kad vinu macija, ka ieklauties sabiedriba, bet, kad vinu saka parveidot ka personibu, vins pretojas. Visu laiku uz skatuves atrodas ists ponijs un smilsu kaste. Ka atgadinajums tam, no kurienes vins nak. Tie biezi ataust vinam atminas.
Kaspara nave tiek attelota visai savdabigi - mazie cilvecini vinu ierok smilsu kaste, no kurienes vins celies izrades sakuma. Skiet Kaspars vienkarsi nav spejis vairs pretoties cilvecinu ietekmei. Skatoties, ka vins tiek apberts ar smiltim, paliek neatbildets tik daudz jautajumu. Un ari vins skatas zale ar jautajumu sava izteiksme, it ka veledamies jautat: "Kas es biju?", "Kas es esmu?". Un uz to atbildet nevar neviens no mums.