Nu i dieniņa..
Maijs. 6., 2005 | 08:24 pm
No:: swf
Lai gan man ir piegriezušies visi "Es", "Man", "Manuprāt" un "Es uzskatu", kaut kāda vēlme izteikties tomēr ir saglabājusies un tāpēc es te nedaudz paīdēšu par tēmu "Divpadsmitās klases skolnieces (jā, es) maija problēmas".
Šodien bija ellīgi grūta diena. Es piecēlos pulkstens septiņos desmit minūtēs, lai fiksi uztaisītu sev gigantisku krūzi kafijas un piesēstos pie savas kultūrvēstures prezenācijas "Krievu mūzika 19.gs" kopā likšanas. Mazais mīļais darbiņš tika pabeigts tieši stundu vēlāk. Kamēr printeris drukāja ārā materiālus, man bija veselas 4 minūtes, lai saģērbtos, izmazgātu zobus, uzkrāsotos, samestu visu vajadzīgo somā un vēl paspētu uz vilcienu.
Arī vilcienā turpinājās prezentācijas gatavošana. Jau 9:40 es varēju novelt vienu akmeni no pleciem - kultūrvēsturē parādu vairs nav. Bet tas nekas - vēl taču ir kaudze ar priekšmetiem kuros būtu vēlams uzlabot atzīmes.
Nākamā bija zviedru valoda. Tur bija jālasa un jāsaprot briesmīgs teksts par politiku, par 9.maija svinībām Maskavā. Aptuveni 50% vārdu sastāvēja vairāk nekā no 10 burtiem. Par aptuveni 50% vārdu man nebija ne mazākās nojausmas, ko tie nozīmē, pat ne pēc konteksta. Sāka sāpēt galva.
Tad bija brīvstunda, kurā es atpūtos, vazājos pa skolu un pabeidzu lasīt grāmatu Cirka direktora meita.
Tad bija divas briesmīgas algebras, kurās es jau sēdēju kā komā un mehāniski drukāju visu, ko stāstīja par ieskaiti.
Tad paldiesdievam atkal viena brīvstunda. Atkal zombijisks vazājiens apkārt un nu jau varēja manīt, ka pārējai daļai klases arī diezgan brauc prom jumtiņš. Nervozie smiekliņi nodod. :)
Nu jā un tad bija latviešvaloda, kur atkal bija ekša mēģinājums (%&*^ uz atzīmi, protams!) visas stundas garumā. Tad pēc tam vēl kaut kāda stunda - neatceros kāda. Pēc skolas drusciņ papļāpājām. Man Inga pateica, ka es būtu varējusi mācīties daudz labāk. Es zinot daudz ko tādu, kas man liekas elementārs, par ko viņa nav pat dzirdējusi. Viltīgi glaimojoši. Ir patīkami dzirdēt, ka man ir bijis milzīgs potenciāls un es būtu varējusi saniegt daudz vairāk, nekā tagad. Bet vienmēr paliek nokavētā brīža faktors, un, protams, arī jautājums - vai man tas tad ir bijis vajadzīgs?
Pa peronu es gāju tā, it kā man būtu vate galvā vai arī es būtu pieļergājusies un mājupbraucot aizsūtīju Anetei sms ar lūgumu "atkačāt mani, gadījumā, ja nu es pārmācos".
Ap pieciem tikusi mājās es paņēmu saldējumu, melno šokolādi un tēju, iekritu gultā un ieslēdzu Bergmana Vargtimmen. Tagad jūtos nedaudz atlabusi un tāpēc atļaušu sev izpildīt vienu no tūkstošpiecsimtdivdesmitdeviņiem skolas pārādiem kas man ir uzdoti pa nedēļas nogali.
ā un vēl - lūdzu ievērot manu dziesmas izvēli. starp citu - šausmīgi pozitīva.
attā :]
Šodien bija ellīgi grūta diena. Es piecēlos pulkstens septiņos desmit minūtēs, lai fiksi uztaisītu sev gigantisku krūzi kafijas un piesēstos pie savas kultūrvēstures prezenācijas "Krievu mūzika 19.gs" kopā likšanas. Mazais mīļais darbiņš tika pabeigts tieši stundu vēlāk. Kamēr printeris drukāja ārā materiālus, man bija veselas 4 minūtes, lai saģērbtos, izmazgātu zobus, uzkrāsotos, samestu visu vajadzīgo somā un vēl paspētu uz vilcienu.
Arī vilcienā turpinājās prezentācijas gatavošana. Jau 9:40 es varēju novelt vienu akmeni no pleciem - kultūrvēsturē parādu vairs nav. Bet tas nekas - vēl taču ir kaudze ar priekšmetiem kuros būtu vēlams uzlabot atzīmes.
Nākamā bija zviedru valoda. Tur bija jālasa un jāsaprot briesmīgs teksts par politiku, par 9.maija svinībām Maskavā. Aptuveni 50% vārdu sastāvēja vairāk nekā no 10 burtiem. Par aptuveni 50% vārdu man nebija ne mazākās nojausmas, ko tie nozīmē, pat ne pēc konteksta. Sāka sāpēt galva.
Tad bija brīvstunda, kurā es atpūtos, vazājos pa skolu un pabeidzu lasīt grāmatu Cirka direktora meita.
Tad bija divas briesmīgas algebras, kurās es jau sēdēju kā komā un mehāniski drukāju visu, ko stāstīja par ieskaiti.
Tad paldiesdievam atkal viena brīvstunda. Atkal zombijisks vazājiens apkārt un nu jau varēja manīt, ka pārējai daļai klases arī diezgan brauc prom jumtiņš. Nervozie smiekliņi nodod. :)
Nu jā un tad bija latviešvaloda, kur atkal bija ekša mēģinājums (%&*^ uz atzīmi, protams!) visas stundas garumā. Tad pēc tam vēl kaut kāda stunda - neatceros kāda. Pēc skolas drusciņ papļāpājām. Man Inga pateica, ka es būtu varējusi mācīties daudz labāk. Es zinot daudz ko tādu, kas man liekas elementārs, par ko viņa nav pat dzirdējusi. Viltīgi glaimojoši. Ir patīkami dzirdēt, ka man ir bijis milzīgs potenciāls un es būtu varējusi saniegt daudz vairāk, nekā tagad. Bet vienmēr paliek nokavētā brīža faktors, un, protams, arī jautājums - vai man tas tad ir bijis vajadzīgs?
Pa peronu es gāju tā, it kā man būtu vate galvā vai arī es būtu pieļergājusies un mājupbraucot aizsūtīju Anetei sms ar lūgumu "atkačāt mani, gadījumā, ja nu es pārmācos".
Ap pieciem tikusi mājās es paņēmu saldējumu, melno šokolādi un tēju, iekritu gultā un ieslēdzu Bergmana Vargtimmen. Tagad jūtos nedaudz atlabusi un tāpēc atļaušu sev izpildīt vienu no tūkstošpiecsimtdivdesmitdeviņiem skolas pārādiem kas man ir uzdoti pa nedēļas nogali.
ā un vēl - lūdzu ievērot manu dziesmas izvēli. starp citu - šausmīgi pozitīva.
attā :]